Modris Ekšteins
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Modris Ekšteins (angļu: Modris Eksteins; 1943) ir Kanādas latviešu vēsturnieks un rakstnieks. Toronto Universitātes Skarboro (University of Toronto at Scarborough) vēstures profesors, specializējies Vācijas jaunāko laiku vēsturē. Pazīstams kā Latvijas vēstures pētnieks postmodernisma perspektīvē.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1943. gada 13. decembrī Vācijas okupētajā Rīgā baptistu mācītāja Rūdolfa Ekšteina (1899-1977) un viņa sievas Birutas ģimenē. Otrā pasaules kara beigās viņa ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju, sākumā apmezdamies Berlīnē, bet kara beigās bēga uz Flensburgu Ziemeļvācijā, vēlāk uz Kanādu. Dzīvoja Vinipegā, tad Toronto, kur viņa tēvs darbojās kā baptistu mācītājs un māte strādāja Toronto Universitātes bibliotēkā. No 1956. gada M. Ekšteins mācījās prestižajā Augškanādas privātkoledžā (Upper Canada College, UCC). Studēja Toronto Universitātes Trīsvienības koledžā (Trinity College), ko 1965. gadā beidza ar mākslas bakalaura (BA) grādu un kā S. Rodsa fonda stipendiāts turpināja studijas Oksfordas Universitātes Svētā Antonija koledžā Anglijā, iegūstot filozofijas bakalaura (BPhil) grādu (1967) un filozofijas doktora (DPhil) grādu (1970) par vācu liberālo publicistiku Veimāras Republikas periodā.
No 1970. gada strādāja Toronto Universitātes Skarboro koledžas Humanitāro zinātņu (vēstures) departamentā, savā pētnieciskajā darbā meklēja un atrada negaidītas vēsturiskas sakarības.[2][3]
1979. gadā Toronto izdeva sava 1977. gadā mirušā tēva atmiņas un kopotus rakstus "Stipri piesiets" ar rūpīgi pārdomātu ievadu. Sevišķu vērību viņš ieguva ar savu 1989. gada grāmatu "Pavasara rituāli" (The Rites of Spring: The Great War and the Birth of the Modern Age), kurā viņš aprakstīja straujos un nozīmīgos strāvojumus Eiropas mākslā un kultūrā saistībā ar katastrofāliem politiskiem notikumiem laikmetā, kura kulminācija bija Pirmais pasaules karš.
Lielu preses uzmanību piesaistīja viņa 1999. gadā izdotā grāmata "Ceļā kopš rītausmas. Stāsts par Austrumeiropu, Otro pasaules karu un mūsu gadsimta sirdi" (Walking Since Daybreak), kuru latviešu trimdas vēsturnieks Jānis Krēsliņš raksturoja kā "ļoti grūti viennozīmīgi raksturojamu", jo autors "Garlība Merķeļa garā apraksta Latvijas novadu iekarošanu un kristianizāciju, to ilustrējot ar anglietes Elizabetes Rigbijas 1842. gadā publicētās grāmatas Letters from the Shores of the Baltic citātiem. [..] Izsekojot savu īsto (un varbūtējo) senču pēdām, Modris Ekšteins vienmēr aprakstos iestarpina vēsturiskus ekskursus par vietām, kur dzīvojuši viņa radi, un notikumiem, kas ietekmējuši to likteni".[4]
Savā 2012. gadā izdotajā grāmatā "Saules deja" (Solar Dance: Genius, Forgery, and the Eclipse of Certainty) viņš centās izskaidrot Vincenta van Goga pēcnāves slavas fenomenu.[5]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Stipri piesiets. Toronto: M. Ekšteins, 1979. - 304 lpp.
- Theodor Heuss und die Weimarer Republik: Ein Beitrag zur Geschichte des deutschen Liberalismus. Stuttgart: Ernst Klett Verlag, 1969. - 204 lpp. (Oksfordas Universitātes doktora disertācijas vācu versija par vācu liberāļu publicistu un pirmo VFR prezidentu Teodoru Heusu)
- The Frankfurter Zeitung: Mirror of Weimar Democracy (1971)
- The Limits of Reason: The German Democratic Press and the Collapse of Weimar Democracy. London: Oxford University Press, 1975. - 337 lpp.
- Nineteenth-Century Germany: a Symposium. G. Narr, 1983. - 188 lpp. (Edited by Modris Ekšteins and Hildegard Hammerschmidt)
- Rites of Spring: The Great War and the Birth of the Modern Age. Boston: Houghton Mifflin Company, 1989. - 396 lpp., ISBN 978-0395498569 (tulkojumi vismaz septiņās valodās)
- Walking Since Daybreak: A Story of Eastern Europe, World War II and the Heart of Our Century (1999), Houghton Mifflin, ISBN 978-0395937471
- Diaghilev Was Here (2005), līdzautors
- Solar Dance: Genius, Forgery, and the Eclipse of Certainty (2012), Knopf Canada, ISBN 978-0-30739-859-8
Balvas un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Wallace K. Ferguson Prize (Kanādas Vēstures Asociācijas godalga),
- Trillium Book Award (Ontārio valdības balva, 1989),
- Pearson Writers' Trust Non-Fiction Prize (Writers' Trust of Canada balva, 1999; šai balvai nominēts arī 2012. gadā)
- British Columbia's National Award for Canadian Non-Fiction (Britu Kolumbijas Sasniegumu Fonda balva, 2012)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Dāvids Jakobs un Elga Zālīte. „Latvijas vēsture postmodernisma perspektīvē”. Diena, 1999. gada 18. augustā
- ↑ Modris Eksteins no Toronto Universitātes Skarboro lapas
- ↑ Fulford, Robert. «Robert Fulford's column about Modris Eksteins». The National Post, 1999. gada 7. decembris. Skatīts: 2016. gada 21. marts. M. Ekšteina dzīvesstāsts avīzes The National Post ievadrakstā
- ↑ Jānis Krēsliņš. Rētu uzplēšana Latvijas vēsturē "Jaunā Gaita" nr. 219, decembris 1999.
- ↑ Dutkiewicz, Jan. «Solar Dance: Genius, Forgery and the Crisis of Truth in the Modern Age review». Quill & Quire, Feb 2012. Skatīts: 2016. gada 21. marts.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Interview on CBC Ideas (radio show), November 29, 2012
- Ceļš no rītausmas līdz rītausmai. Modris Ekšteins Baņuta Rubess, Diena, 2000. gada 17. oktobrī
|