Kanādas latvieši
Kanādas latvieši (angļu: Latvian Canadians) ir Kanādas pilsoņi, kuru izcelsme ir saistīta ar Latvijas teritoriju. Kopumā Kanādā dzīvo ap 20 000 – 25 000 Latvijas valstspiederīgo un kanādiešu ar latvisku izcelsmi, kas vēl apzinās savu saikni ar izcelsmes zemi.[1]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmie latviešu ieceļotāji tālaika Britu Kanādas prērijas provincēs bijuši zemnieki, vēlāk arī sociālas taisnības meklētāji. Pirmā latviešu luterāņu draudze Albertas provincē dibināta 1897. gada 4. jūlijā Jozefsburgā pie Medisinhetas (Medicine Hat), kas līdz 1905. gadā piederēja Asinibojas (Assiniboia) distriktam, latviešu draudzes bijušas arī Loblejā (Alberta) un Siftonā (Manitoba). Pēc 1905. gada revolūcijas sakāves sākās otrais latviešu ieceļošanas vilnis Britu Kanādā, nodibinājās latviešu sociāldemokrātu pulciņi, kas piederēja pie Kanādas Sociālistu partijas un tai pašā laikā pie Amerikas Latviešu strādnieku koporganizācijas. Ieradās aģitatori no Bostonas, 1925. gadā arī vēlākais PSRS spiegs Nikolajs Dozenbergs. No 1920. līdz 1926. gadam pulciņos notika asas cīņas starp sociāldemokrātiem un komunistiem, līdz pēdējie guva virsroku.
Lielākās latviešu kolonijas bija Lakdibonnetā (Lac du Bonnet) Manitobā un Vinipegā, kur notika koru, orķestru koncerti, teātra izrādes, priekšlasījumi un iekārtoja arī bibliotēkas. 1912. gadā Vinipegā nodibinājās Vinipegas Latviešu sadraudzības biedrība, kas 1913. gadā sāka izdot savu laikrakstu "Kanadeetis" redaktora J. Šmita vadībā. Vērtē, ka līdz trešajam latviešu ieceļošanas viļņa sākumam 1947. gadā Kanādā dzīvoja tikai 1000 latviešu.[2]
Pēc Otrā pasaules kara no Eiropas ieceļoja daudz vairāk latviešu, kas ilgstoši spēja uzturēt savu kultūrvēsturisko identitāti. Edmontonas latvietis Konrāds Dobelis, kas dzīvoja Kanādā kopš 1927. gada, un Mariss Vētra, kas 1946. gadā bija ieradies Helifeksā no Zviedrijas, 1950. gadā izveidoja Latviešu nacionālo apvienību Kanādā.[3] 1953. gadā Toronto norisinājās pirmie Latviešu dziesmu svētki Kanādā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā sākās ceturtais latviešu ieceļošanas vilnis, no kuriem lielākā daļa sākotnēji brauca turpināt studijas vai papildināties profesijā, bet vēlāk nolēma apmesties uz pastāvīgu dzīvi. Precīzs šo jauno ieceļotāju skaits nav zināms.
Lielākās latviešu kopienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galvenie latviešu diasporas centri atrodas Toronto, Otavā, Hamiltonā, Monreālā, Edmontonā, Kalgarijā, Vankūverā, Kelovnā (Britu Kolumbija), kā arī Helifeksā (Jaunskotija).
Latvijas izcelsmes kanādieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Harijs Adaskins (Harry Adaskin), mūziķis
- Brūka Apškrūma (Brooke Apshkrum), sportiste
- Juris Georgs Benjamiņš, fotogrāfs
- Dāvids Bezmozgis, rakstnieks
- Vaclavs Borduško, sportists
- Freds Brimmers (Fred Bruemmer), fotogrāfs
- Sarmīte Bulte, politiķe
- Silvija Burka, sportiste
- Vilhelms Burkēvics, inženieris
- Mihails Cirkunovs (Misha Cirkunov), sportists
- Aleksis Dreimanis, ģeologs
- Pēteris Dreimanis, vēsturnieks
- Modris Ekšteins, rakstnieks
- Imants Freibergs, datorzinātnieks
- Indriķis Greble, sportists
- Irma Grebzde, rakstniece
- Eduards Grosbergs, arhitekts
- Kārlis Irbītis, aviokonstruktors
- Henriette Ivanans, aktrise
- Miervaldis Jurševskis, šahists
- Jānis Kalniņš (komponists)
- Kriss Kibermanis (Chris Kibermanis), hokejists
- Aleksandrs Klinklāvs, arhitekts
- Jānis Kuga, mākslinieks
- Pauls Kundziņš, arhitekts
- Tālivaldis Ķeniņš, komponists
- Jānis Lejiņš-Leja, agronoms
- Valdis Liepiņš (ekonomists)
- Augusts Lūkins, tiesnesis, politiķis
- Valdis Neimanis, agronoms
- Jānis Norvilis, komponists
- Ludmila Ocupa, vēlāk Širjajeva ( Ludmilla Chiriaeff), baleta māksliniece
- Arturs Ozoliņš, pianists
- Endrū Podnieks, rakstnieks
- Juris Pūce, vieglatlēts
- Imants Ramiņš, komponists
- Signe Ronka, daiļslidotāja
- Baiba Rubesa, uzņēmēja
- Baņuta Rubess, režisore
- Bruno Rubess, uzņēmējs
- Paulis Selga, uzņēmējs
- Ksenija Solo, aktrise
- Harolds Šnepsts, hokejists
- Ketija Štelmane (Katie Stelmanis), mūziķe
- Juris Švēde (George Swede), dzejnieks
- Pēteris Tabūns (Peter Tabuns), politiķis
- Alfrēds Tauriņš, ķīmiķis
- Jānis Uļuks, virsnieks
- Alfrēds Valdmanis, jurists, politiķis
- Gundars Valdmanis, uzņēmējs, politiķis
- Mariss Vētra, dziedātājs
- Vaira Vīķe-Freiberga, zinātniece, politiķe
- Ontons Zvīdris, mākslinieks
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latviešu Dziesmu un deju svētkos Kanādā pulcējušies ap 2000 dalībnieku[novecojusi saite] latviesi.com
- ↑ LATVIEŠU PIONIEŖI, KANADAS SIMTGADE UN DIVI LATVIJAS DIENAS PASAULES IZSTĀDĒ MONTREĀLĀ Jaunā Gaita nr. 64 (1967)
- ↑ «lnak.org». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2019. gada 7. jūlijā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||
