Mogulu impērija

	Mogulu impērija
Mogulu signālkarogs	Mogulu imperatora zīmogs
	Location of Mogulu impērija ap 1700. gadu
Pārvaldes centrs	Āgra (1526–1540); Deli (1648–1857);
Valoda(s)	persiešu valoda, džagatajs, urdu
Reliģija	islāms
Valdība	absolūtā monarhija
Vēsture
- Dibināta	1526
- Likvidēta	1857
	Platība
- 1700	3 200 000 km²
	Iedzīvotāju skaits
- 1700. gadā	150 000 000
Blīvums	46,9 /km²
Nauda	rūpija
Priekšteces:	Pēcteces:
	Timurīdu lielvalsts
	Deli sultanāts
	Lodi dinastija
	Surīdu impērija
	Bengāļu sultanāts
Mogulu Bengālija
Durānu impērija
Marathu impērija
Sikhu impērija
Britu Indija

	Mogulu impērija
Mogulu signālkarogs	Mogulu imperatora zīmogs
	Location of Mogulu impērija ap 1700. gadu
Pārvaldes centrs	Āgra (1526–1540); Deli (1648–1857);
Valoda(s)	persiešu valoda, džagatajs, urdu
Reliģija	islāms
Valdība	absolūtā monarhija
Vēsture
- Dibināta	1526
- Likvidēta	1857
	Platība
- 1700	3 200 000 km²
	Iedzīvotāju skaits
- 1700. gadā	150 000 000
Blīvums	46,9 /km²
Nauda	rūpija
Priekšteces:	Pēcteces:
	Timurīdu lielvalsts
	Deli sultanāts
	Lodi dinastija
	Surīdu impērija
	Bengāļu sultanāts
Mogulu Bengālija
Durānu impērija
Marathu impērija
Sikhu impērija
Britu Indija

Mogulu impērija (persiešu: شاهان گورکانی, Shāhān-e Gūrkānī, urdu: مغلیہ سلطنت), arī Mogolu impērija vai Mugalu impērija, bija musulmaņu lielvalsts, kas no 1526. līdz 1857. gadam pastāvēja tagadējās Indijas, Pakistānas, Afganistānas un Bangladešas teritorijā.

Lokalizācija

Impērijas ziedu laikā 17. gadsimtā tās platība sasniedza aptuveni 3,2 miljonus km² un iedzīvotāju skaits bija starp 100 līdz 150 miljoniem.

Galvaspilsēta ar īsiem pārtraukumiem atradās Āgrā (1526—1540, 1555—1571, 1598—1648), pēc tam Deli (1648—1857).

Vēsture

Impērijas izveidošanās

Mogulu impēriju 16. gadsimta sākumā izveidoja Bāburs, Centrālāzijas valdnieks no Timurīdu dinastijas, kurš no tēva puses bija Timura, bet no mātes puses — Čingishana pēctecis. Zaudējis lielāko daļu savu īpašumu Centrālāzijā, Bāburs nostiprinājās Kabulā un vēlāk pievērsās Indijas ziemeļiem.

Izšķirošā uzvara tika gūta 1526. gadā Pirmajā Panipatas kaujā, kur Bābura karaspēks sakāva Deli sultanāta valdnieku Ibrāhīmu Lodi. Pēc Deli un Agras ieņemšanas Bāburs kļuva par plašu teritoriju valdnieku Indijas ziemeļos. Turpmākajās kaujās viņš sakāva arī radžputu un afgāņu spēkus, nostiprinot jaunās valsts pamatus.

Pēc Bābura nāves 1530. gadā troni mantoja viņa dēls Humājūns. Viņa valdīšanas laikā Mogulu vara vēl nebija stabila. Afgāņu karavadonis Šēršāhs Sūrī sakāva Humājūnu un piespieda viņu pamest Indiju. Vairākus gadus Ziemeļindiju pārvaldīja Sūru impērija. Humājūnam izdevās atgūt Deli 1555. gadā, taču jau nākamajā gadā viņš mira.

Akbara valdīšana

Par imperatoru kļuva Humājūna dēls Akbars, kura valdīšanas laikā Mogulu impērija kļuva par vienu no spēcīgākajām Āzijas valstīm. Sākotnēji valsts pārvaldē nozīmīga loma bija reģentam Bairamhanam, bet vēlāk Akbars pārņēma varu savās rokās.

Akbars ievērojami paplašināja impērijas teritoriju, pakļaujot lielu daļu Indijas ziemeļu un centrālo apgabalu. Viņš izveidoja centralizētāku pārvaldes sistēmu un centās integrēt impērijas pārvaldē dažādu tautu un reliģiju pārstāvjus. Daudzi radžputu valdnieki saglabāja savus īpašumus apmaiņā pret uzticību imperatoram un dienestu Mogulu armijā.

Akbara valdīšanas laikā tika īstenota samērā iecietīga reliģiskā politika. Imperators atcēla vairākus nemusulmaņiem noteiktos ierobežojumus un savā galmā organizēja diskusijas starp dažādu reliģiju pārstāvjiem. Viņa valdīšanas laikā attīstījās arī administrācija, tirdzniecība, māksla un arhitektūra.

Impērijas uzplaukums

Pēc Akbara nāves 1605. gadā troni ieguva viņa dēls Džahāngīrs. Viņa valdīšanas laikā Mogulu impērija saglabāja savu varenību, bet galmā ievērojamu politisko ietekmi ieguva imperatora sieva Nūrdžahāna. Turpinājās persiešu un indiešu kultūras tradīciju saplūšana, īpaši glezniecībā un arhitektūrā.

Džahāngīra pēctecis Šahs Džahāns valdīja laikā, ko bieži uzskata par Mogulu arhitektūras uzplaukuma periodu. Viņa valdīšanas laikā tika uzceltas vairākas monumentālas celtnes, no kurām pazīstamākā ir Tadžmahāls Agrā. Tika attīstīta arī jaunā galvaspilsēta Deli, kur uzcelts Sarkanais forts.

Aurangzeba valdīšana

Pēc cīņas par troni 1658. gadā varu pārņēma Aurangzebs. Viņa ilgās valdīšanas laikā Mogulu impērija sasniedza savu lielāko teritoriālo apjomu. Mogulu karaspēks paplašināja varu Dekānā un pakļāva vairākas Dienvidindijas valstis.

Nepārtrauktie kari prasīja ievērojamus finanšu un militāros resursus. Vienlaikus dažādos impērijas apgabalos notika sacelšanās. Īpaši nozīmīga kļuva marathu kustība, kas izveidojās Šivadži vadībā. Aurangzeba reliģiskā politika bija konservatīvāka nekā Akbara laikā, un viņa valdīšanas periodā tika atjaunots džizja nodoklis nemusulmaņiem.

Aurangzeba nāves brīdī 1707. gadā impērija aptvēra gandrīz visu Indijas subkontinentu, tomēr tās politiskā un militārā sistēma bija ievērojami novājināta.

Impērijas pagrimums

Pēc Aurangzeba nāves sākās ilgstošs Mogulu impērijas pagrimums. Imperatori bieži mainījās, bet centrālās varas ietekme provincēs samazinājās. Dažādi vietējie valdnieki un gubernatori kļuva faktiski neatkarīgi.

Marathi izveidoja spēcīgu valsti Indijas centrālajā un rietumu daļā, bet citos reģionos nostiprinājās sikhi, radžputi un vairākas musulmaņu dinastijas. Mogulu valdnieku faktiskā vara pakāpeniski aprobežojās galvenokārt ar Deli un tā apkārtni.

Impērijas vājumu izmantoja arī ārvalstu iebrucēji. Persijas valdnieks Nadīršahs 1739. gadā iebruka Indijā, sakāva Mogulu armiju un ieņēma Deli. Pilsēta tika izlaupīta, un uz Persiju tika aizvestas ievērojamas bagātības. Vēlāk Indijas ziemeļrietumos vairākkārt iebruka Afganistānas valdnieka Ahmadšāhs Durrānī spēki.

Eiropiešu ietekmes pieaugums

Mogulu varas vājināšanās laikā Indijā pieauga Eiropas tirdzniecības kompāniju ietekme. Vislielākos panākumus guva Britu Austrumindijas kompānija, kas sākotnēji nodarbojās ar tirdzniecību, bet 18. gadsimtā arvien aktīvāk iesaistījās Indijas politiskajās un militārajās cīņās.

Pēc Plasijas kaujas 1757. gadā britu ietekme Bengālijā strauji palielinājās. Turpmākajās desmitgadēs Britu Austrumindijas kompānija pakļāva arvien plašākas Indijas teritorijas. Mogulu imperatori formāli turpināja valdīt Deli, taču viņu faktiskā politiskā vara bija ļoti ierobežota.

Impērijas beigas

Pēdējais Mogulu imperators bija Bahādurs Šāhs II, kurš valdīja kopš 1837. gada. Viņa vara galvenokārt bija simboliska, jo Deli un lielākā daļa Indijas jau atradās Britu Austrumindijas kompānijas kontrolē.

Sipaju sacelšanās laikā 1857. gadā sacelšanās dalībnieki pasludināja Bahāduru Šāhu II par savu simbolisko valdnieku. Pēc sacelšanās apspiešanas briti viņu sagūstīja un izsūtīja uz Jangonu Birmā.

Mogulu impērija tika oficiāli likvidēta 1858. gadā. Britu Austrumindijas kompānijas pārvaldītās teritorijas pārgāja tiešā Lielbritānijas kroņa kontrolē, un sākās Britu Indijas periods.

Valdnieki

Mogulu imperatori jeb padišahi (persiešu: ‏پادشاه — pādšāh) bija tiešie Čingishana un Tamerlana pēcteči. Pirmais mogulu imperators Bāburs bija dzimis Fergānas ielejā tagadējā Uzbekistānā. Akbara Lielā valdīšanas laikā (1556—1605) impērija nostiprinājās, bet Šaha Džahāna laikā (1628—1658) tika uzcelts Tadžmahāls, kas ir viens no ievērojamākajiem mogulu arhitektūras pieminekļiem. Aurangzeba valdīšanas laikā (1658—1707) impērija bija vislielākā tās pastāvēšanas vēsturē.

Padišāhi	Valdīšanas laiks
Bāburs	1526−1530
Humājūns	1530−1539 un 1555–1556
Akbars Lielais	1556−1605
Džahāngīrs	1605−1627
Šahs Džahāns	1627−1658
Aurangzebs	1658−1707
Šahs Bahadurs I	1707−1712
Šahs Džahandars	1712−1713
Furuks Sijars	1713−1719
Šahs Muhamads	1719−1748
Šahs Ahmads Bahadurs	1748−1754
Alamgīrs II	1754−1759
Šahs Alams II	1759−1806
Akbars II	1806−1837
Bahadurs Šahs Zafars	1837−1858

Likvidācija

1857. gadā, kad impērija pēc Sipaju sacelšanās apspiešanas beidza pastāvēt, tās teritoriju iekļāva jaunizveidotās Britu Indijas sastāvā. 1876. gadā britu karaliene Viktorija kļuva par Britu Indijas imperatori.