Mogulu impērija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Mogolu impērija)
Jump to navigation Jump to search
Mogulu impērijas palielināšanās.

Mogulu impērija (persiešu: شاهان گورکانی, Shāhān-e Gūrkānī, urdu: مغلیہ سلطنت), arī Mogolu vai Mugalu impērija (angļu: Mughal Empire) bija musulmaņu lielvalsts, kas no 1526. līdz 1857. gadam pastāvēja tagadējās Indijas, Pakistānas, Afganistānas un Bangladešas teritorijā.

Lokalizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Impērijas ziedu laikā 17. gadsimtā tās platība sasniedza aptuveni 3,2 miljoni km² un iedzīvotāju skaits bija starp 100 līdz 150 miljoniem. Galvaspilsēta ar īsiem pārtraukumiem atradās Agrā (1526–1540, 1555-1571, 1598–1648), pēc tam Deli (1648–1857).

Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mogulu imperatori jeb padišāhi (persiešu: ‏پادشاه -‎ pādšāh) bija tiešie Čingizhana un Tamerlana pēcteči. Pirmais mogulu imperators Babūrs bija dzimis Fergānas ielejā tagadējā Uzbekistānā. Akbara Lielā valdīšanas laikā (1556—1605) impērija nostiprinājās, bet Šaha Džahāna laikā (1628—1658) tika uzcelts Tadžmahāls, kas ir viens no ievērojamākajiem mogulu arhitektūras pieminekļiem. Aurangzeba valdīšanas laikā (1658—1707) impērija bija vislielākā tās pastāvēšanas vēsturē.


Padišāhi Valdīšanas laiks
Bāburs 1526−1530
Humājūns 1530−1539 un 15551556 
Akbars Lielais 1556−1605 
Džahāngīrs 1605−1627 
Šahs Džahāns 1627−1658 
Aurangzebs 1658−1707 
Šahs Bahadurs I 1707−1712 
Šahs Džahandars 1712−1713 
Furuks Sijars 1713−1719 
Šahs Muhamads 1719−1748 
Šahs Ahmads Bahadurs 1748−1754 
Alamgīrs II 1754−1759 
Šahs Alams II 1759−1806 
Akbars II 1806−1837 
Bahadurs Šahs Zafars 1837−1858 

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1857. gadā, kad impērija pēc Sipaju sacelšanās apspiešanas beidza pastāvēt, tās teritoriju iekļāva jaunizveidotās Britu Indijas sastāvā. 1876. gadā britu karaliene Viktorija kļuva par Britu Indijas imperatori.