Monika Hojniša-Starenga
Monika Hojniša 2017. gadā | ||||||||||||||
Personas dati | ||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Dzimusi |
1991. gada 27. augustā Hožova, Polija | |||||||||||||
Pārstāvētā valsts | Polija | |||||||||||||
Augums | 167 cm | |||||||||||||
Sporta veids | biatlons | |||||||||||||
Karjera | ||||||||||||||
Klubs | AZS-AWF Katowice | |||||||||||||
Pasaules kausa informācija | ||||||||||||||
Debija PK posmos | 2010. gada 1. decembrī | |||||||||||||
Pjedestāli PK posmos | 2 | |||||||||||||
Labākais sasniegums kopvērtējumā | 10. vieta (2018.—2019.) | |||||||||||||
Olimpisko spēļu informācija | ||||||||||||||
Dalības reizes | 3 (2014, 2018, 2022) | |||||||||||||
Labākais sasniegums | 5. vieta | |||||||||||||
Pasaules čempionāta informācija | ||||||||||||||
Dalības reizes | 8 (2011, 2013, 2015, 2016, 2017, 2019, 2020, 2021) | |||||||||||||
Medaļas | 1 bronzas | |||||||||||||
Medaļas
|
Monika Hojniša-Starenga (poļu: Monika Hojnisz-Staręga; dzimusi Monika Hojniša 1991. gada 27. augustā Hožovā) ir poļu biatloniste, 2013. gada Pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvēja masu startā, triju ziemas olimpisko spēļu dalībniece.
Karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ar biatlonu sāka nodarboties 2003. gadā. 2006.—2007. gada sezonā sāka startēt IBU kausā junioru konkurencē. 2010. gada Pasaules čempionātā jauniešiem izcīnīja divas bronzas medaļas — sprintā un iedzīšanā. Tajā pašā gadā Eiropas čempionātā junioriem Otepē uzvarēja 12,5 km individuālajā distancē.
2010. gada 1. decembrī Estešundā debitēja Pasaules kausa sacensībās ar 43. vietu 15 km individuālajā distancē. Nākamajā nedēļā Hohfilcenē ieguva pirmos punktus Pasaules kausa ieskaitē, ieņemot 32. vietu sprintā. Pasaules čempionātā pirmo reizi piedalījās 2011. gadā Hantimansijskā. Sprintā ieņēma 68. vietu, individuālajā distancē ierindojās 59. vietā, startēja arī stafetē, kur Polijas komanda ieguva 9. vietu.
2012. gada Pasaules čempionātā junioriem Kontiolahti izcīnīja sudraba medaļu 12,5 km individuālajā distancē. 2013. gada Pasaules čempionātā Nove Mesto izcīnīja bronzas medaļu distancē ar kopēju startu. Tajā pašā gadā Eiropas čempionātā Bansko ieguva trīs medaļas: bronzas godalgas individuālajā distancē un sprintā un zeltu iedzīšanā.
Savās pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 2014. gadā Sočos labāko rezultātu sasniedza masu startā, ieņemot 5. vietu. 2016. gada Pasaules čempionātā Holmenkollenē kopā ar Magdalēnu Gvizdoņu, Veroniku Novakovsku un Kristinu Guziku ieguva ceturto vietu stafetē.
2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā sekmīgākais starts bija 15 km individuālajā distancē — 6. vieta. 2018. gada 6. decembrī Pokļukā sasniedza savu karjeras labāko rezultātu Pasaules kausa posmos, izcīnot 2. vietu 15 km distancē.[1] 2018.—2019. gada Pasaules kausa sezonu noslēdza 10. vietā kopvērtējumā.
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā ieguva devīto vietu iedzīšanā, trešajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas kādā no distancēm iekļūstot labāko desmitniekā. Pēc 2021.—2022. gada sezonas nolēma paņemt pārtraukumu aktīvā sporta karjerā.[2]
Karjeras rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Olimpiskās spēles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Vieta | Individ. sac. | Sprints | Iedzīšana | Masu starts | Stafete | Jauktā stafete |
---|---|---|---|---|---|---|---|
2014 | Soči | 12. | 21. | 18. | 5. | 9. | — |
2018 | Phjončhana | 6. | 45. | 43. | 15. | 7. | — |
2022 | Pekina | 20. | 16. | 9. | 27. | 14. | — |
Pasaules čempionāts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Vieta | Individ. sac. | Sprints | Iedzīšana | Masu starts | Stafete | Jauktā stafete |
---|---|---|---|---|---|---|---|
2011 | Hantimansijska | 59. | 68. | — | — | 9. | — |
2013 | Nove Mesto | — | 24. | 13. | 3. | 9. | — |
2015 | Kontiolahti | 9. | 74. | — | — | 12. | — |
2016 | Holmenkollene | 40. | 44. | 29. | — | 4. | — |
2017 | Hohfilcene | 30. | 39. | 51. | — | 7. | — |
2019 | Estešunda | 39. | 34. | DNS | 13. | 7. | — |
2020 | Antholca | 6. | 28. | 26. | 4. | 7. | — |
2021 | Pokļuka | 16. | 30. | 16. | 22. | 6. | — |
Pasaules kausa kopvērtējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sezona | Vieta |
---|---|
2010.—2011. | 75. |
2011.—2012. | 70. |
2012.—2013. | 37. |
2013.—2014. | 43. |
2014.—2015. | 29. |
2015.—2016. | 26. |
2016.—2017. | 36. |
2017.—2018. | 82. |
2018.—2019. | 10. |
2019.—2020. | 12. |
2020.—2021. | 33. |
2021.—2022. | 39. |
Personiskā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2019. gada jūnijā apprecējās ar poļu distanču slēpotāju Maceju Starengu.[3] 2023. gada decembrī pāris paziņoja, ka ir bērna gaidībās.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Wielki sukces Moniki Hojnisz! Polka zajęła drugie miejsce w zawodach Pucharu Świata». przegladsportowy.onet.pl (poļu). 2018. gada 6. decembris. Skatīts: 2024. gada 27. martā.
- ↑ «Biathletin Monika Hojnisz-Starega kündigt sportliche Pause für neue Weltcup-Saison an». eurosport.de (vācu). 2022. gada 4. oktobris. Skatīts: 2024. gada 27. martā.
- ↑ «Wielkie wesele w polskim narciarstwie. Monika Hojnisz i Maciej Staręga stanęli na ślubnym kobiercu». sportowefakty.wp.pl (poļu). 2019. gada 4. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 27. martā.
- ↑ «Lepszych świąt nie mogli sobie wymarzyć. Zdjęcie mówi wszystko». o2.pl (poļu). 2023. gada 26. decembris. Skatīts: 2024. gada 27. martā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Monika Hojniša-Starenga.
- Olympedia profils (angliski)
- The Sport.org profils (angliski)
- IBU profils (angliski)
- biathlon.com.ua profils (ukrainiski)