Pāriet uz saturu

Mormona grāmata

Vikipēdijas lapa
Mormona grāmatas "pārraksts" 1830. gadā

Mormona grāmata: Vēl Viena Liecība par Jēzu Kristu ir Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas jeb mormoņu svētie raksti. No šīs grāmatas izriet šīs baznīcas pārstāvju iesauka — "mormoņi." Grāmatas oficiālais nosaukums ir "Mormona grāmata" par godu tās autoram.

Ticējumi

[labot | labot pirmkodu]

Mormons bijis pravietis, kas dzīvojis aptuveni 400. gadā pēc Kristus dzimšanas. Viņš esot apkopojis daudzus simtus gadus krātos tautas pierakstus un tos sakopojis vienā sējumā, kas sastāvējis no zelta plāksnēm.

Mormona grāmatu pirmoreiz izdeva baznīcas dibinātājs Džozefs Smits 1830. gadā. Smits apgalvoja, ka 1823. gadā viņam esot parādījies eņģelis Moronijs, kurš esot paziņojis, ka netālu no Smita mājas esošajā zemē esot paslēptas zelta plāksnes, uz kurām ir rakstīts grāmatas teksts. Šīs grāmatas publicēšana, pēc Smita stāstītā, ir bijusi ļoti būtiska Jēzus Kristus sākotnējā evaņģēlija atjaunošanas sastāvdaļa. Pēc viņa teiktā, evaņģēlijs, ko Jēzus Kristus sākotnēji esot sludinājis, ticis zaudēts līdz ar sākotnējo 12 apustuļu nāvi, un bijis nepieciešams to atjaunot, mūsdienu pravietim atklājot vairākus Svētos Rakstus.

Mormona grāmatas ievadā ir rakstīts, ka šī grāmata "ir Svēto Rakstu grāmata, pielīdzināma Bībelei" un tā "ir pieraksts par Dieva darbiem ar Amerikas senajiem iedzīvotājiem" un, līdzīgi kā Bībele, tā ietver "mūžīgā evaņģēlija pilnību." Mormona grāmata ir nepieciešama Kristus evaņģēlija atjaunošanai tāpēc, ka jebkurš cilvēks var interpretēt Bībeli kā vien viņš vēlas, un tā kā Mormona grāmata ir nepiesārņots Jēzus Kristus evaņģēlija avots, tā nosaka Mormona baznīcas locekļu Bībeles interpretāciju, kā arī pieliek vairākus aspektus, kas laika gaitā ir mainīti vai izņemti ārā no Bībeles.

'Mormoņi' jeb Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas pārstāvji par Svētajiem Rakstiem uzskata gan Bībeli, gan Mormona grāmatu, gan mūsdienu praviešu teikto.

Grāmatas sākumā ir ievietotas Olivera Kauderija, Deivida Vitmera un Martina Herisa liecības par viņu dalību zelta plākšņu tulkošanā. Savukārt astoņi cilvēki liecina, ka viņi esot šīs plāksnes turējuši savās rokās.[1]

Mormona grāmatas konspekts

[labot | labot pirmkodu]
Mormona grāmatas

Grāmata ietver stāstu par vienu ģimeni, kas 600. gadā pirms Kristus dzīvojusi Jeruzalemē. Tēvu šajā ģimenē sauca Lehijs, un viņš, līdzīgi kā daudzi citi Vecās Derības pravieši, redzēja vīziju, kurā Tas Kungs viņam pavēlēja sludināt Jeruzalemes iemītniekiem par viņu ļaundarībām un par viņu tūlītējo iznīcināšanu, ja vien viņi nenožēlos šīs ļaundarības. Ļaudis, kas šo vēsti izdzirdēja, tās rezultātā mēģināja nogalināt Lehiju. Tāpēc Tas Kungs (Dievs) pavēlējis Lehijam, lai viņš kopā ar ģimeni bēg uz citu vietu. Viņi ar Dieva spēku uzbūvēja kuģi un brauca uz tolaik nezināmo Amerikas kontinentu.

Pēc tam, šī ģimene un tās pēcteči atdalās divās lielās civilizācijās, kas pazīstamas kā nefijieši un lamanieši. Nefijieši pārsvarā ir ticīgi ļaudis un lamanieši pārsvarā neticīgi, taču grāmatas gaitā šis stāvoklis svārstās, kad abas tautas piedzīvo plaukšanas un nīkuļošanas ciklus.

Pats galvenais notikums, kas ir pierakstīts Mormona grāmatā, ir kad pats Tas Kungs Jēzus Kristus parādījies šiem ļaudīm pēc savas krustā sišanas, augšāmcelšanās un uzkāpšanas debesīs Jeruzalemē. Viņš "izskaidro evaņģēlija mācības, galvenajos vilcienos apraksta [Dieva] pestīšanas ieceri, un pasaka cilvēkiem, kas tiem ir jādara, lai iegūtu mieru šajā dzīvē un mūžīgu pestīšanu nākamajā dzīvē."[2]

Beigu beigās, visi nefijieši kļuva neticīgi un līdz ar to, lamanieši viņus izdeldēja. Mormons bija viens no pēdējiem palikušiem ticīgajiem, un viņš citēja un saīsināja pierakstus, kuri ietver iepriekš minētās stāsta daļas, uz zelta plāksnēm. Tāpēc visu grāmatu arī sauc "Mormona grāmata." Kad Mormons taisījās nomirt, viņš "nodeva pierakstus savam dēlam Moronijam, kurš pielika dažus vārdus no sevis un noslēpa plāksnes Kumoras pakalnā. 1823. gada 21. septembrī tas pats Moronijs, tad jau apskaidrota un augšāmcelta būtne, parādījās pravietim Džozefam Smitam un pamācīja to attiecībā uz senajiem pierakstiem un to iecerēto tulkošanu angļu valodā."[2]

Džozefs Smits ar Dieva dāvanu un spēku pārtulkoja plāksnes angļu valodā. Šis teksts ir publicēts kā Mormona Grāmata: Vēl Viena Liecība par Jēzu Kristu.

Mormona grāmatas saturs

[labot | labot pirmkodu]

Mormona grāmata sastāv:

1. No titullapas, kuru Mormons, viens no pēdējiem praviešiem Amerikas kontinentā, uzrakstījis pašrocīgi.

2. No ievada, kas īsumā apraksta rakstu vēsturi no Bābeles torņa līdz mūsdienām.

3. No trīs liecinieku liecībām par plākšņu īstenību un dievišķību.

4. No astoņu liecinieku liecībām, kuri liecina, ka ir turējuši šīs zelta plāksnes savās rokās.

5. No pravieša Džozefa Smita liecības, kurā viņš izstāsta saviem vārdiem Mormona grāmatas izcelsmi.

6. No īsa paskaidrojuma par plāksnēm, no kurām tulkota Mormona grāmata:

  • 1. Nefija plāksnes, kuras sastāvējušas no divu veida plāksnēm — lielajām un mazajām Nefija plāksnēm.
  • 2. Mormona plāksnes, kas sastāv no Nefija lielo plākšņu saīsinājuma, ko veicis Mormons ar saviem komentāriem un nefijiešu vēstures turpinājumu, un ko pabeidz viņa dēls Moronijs.
  • 3. Etera plāksnēm, kas satur jarediešu tautas vēsturi no Bābeles torņa būvniecības laika, kuras pierakstus ir saīsinājis un pievienojis savus komentārus Moronijs.
  • 4. No misiņa plāksnēm, kuras Lehija ļaudis atveda no Jeruzalemes 600 gadus pirms Kristus. Plāksnes iekļāva 5 Mozus grāmatas un jūdu pierakstus no sākuma līdz Cedekijas, jūdu ķēniņa valdīšanas sākumam un satur arī svēto praviešu pravietojumus, citējot Jesaju un citus Bībeles un nebībeles praviešus, kuri arī parādās Mormona grāmatā.

Mormona grāmatas saturs

[labot | labot pirmkodu]

Mormona grāmatā ir ietvertas 15 grāmatas, kas satur nefijiešu tautas vēsturi, sākot no apmēram 600. gadiem pirms Kristus līdz apmēram 421. gadam pēc Kristus, un arī jarediešu tautas vēsturi līdz šo tautu pilnīgai iznīcībai.

Grāmatu nosaukumi

[labot | labot pirmkodu]
  • Nefija pirmā grāmata
  • Nefija otrā grāmata
  • Jēkaba grāmata
  • Ēnosa grāmata
  • Jaroma grāmata
  • Omnija grāmata
  • Mormona vārdi
  • Mosijas grāmata
  • Almas grāmata
  • Helamana grāmata
  • Trešais Nefijs
  • Ceturtais Nefijs
  • Mormona grāmata
  • Etera grāmata
  • Moronija grāmata

Zelta plāksnes

[labot | labot pirmkodu]
Eņģelis Moronijs atdod Džozefam Smitam zelta plāksnes

Smits rakstīja, ka eņģelis Moronijs, kurš pastāstīja viņam par plāksnēm, arī brīdinājis viņu, ka citi cilvēki mēģinās tās atņemt. Smits rakstīja, "Es drīz vien uzzināju iemeslu, kāpēc es biju saņēmis tik stingrus norādījumus glabāt tās drošībā un kāpēc bija tā, ka vēstnesis man teica— kad es izdarīšu to, kas bija pieprasīts no manas rokas,— viņš tās atprasīs. Tiklīdz kļuva zināms, ka man tās ir, tā tūlīt tika pieliktas vislielākās pūles, lai no manis tās dabūtu. ... Bet ar Dieva gudrību tās palika drošībā manās rokās, līdz es paveicu visu, kas tika prasīts no manas rokas. Kad, saskaņā ar norunu, vēstnesis tās atprasīja, es viņam tās atdevu, un tās ir pie viņa līdz pat šai dienai, kura ir 1838. gada 2. maijs."[3]

Piezīmes un atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  • Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca ir oficiālais nosaukums reliģijai, ko bieži dēvē par mormoņu baznīcu. Viņi, tāpat kā pārējie kristīgo konfesiju pārstāvji, tic, ka Jēzus Kristus ir pasaules glābējs un Dieva dēls.[4]
  1. J. Gorders, V. Hellerns, H. Notākers. Reliģiju grāmata. Nordik, 2002., 225. lpp.
  2. 1 2 no Mormona Grāmatas ievada
  3. Mormona grāmata, xii. lpp.
  4. «Mormon.org | Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas mācības un cilvēki». mormon.org (angļu). Skatīts: 2025-12-21.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]