Pestīšana

Pestīšana kristiešu teoloģijā ir centrāls jēdziens, kas attiecas uz cilvēka atbrīvošanu no grēka un tā sekām, kā arī uz mūžīgās dzīves iegūšanu. Pestīšanas doktrīna ietver vairākus svarīgus aspektus un principus:

• Grēka problemātika: Saskaņā ar kristiešu mācību, visi cilvēki ir grēcinieki un atrodas šķirti no Dieva. Grēks ir cilvēka nepaklausība Dievam un Viņa baušļiem.
• Dieva žēlastība: Kristietība uzsver, ka pestīšana ir iespējama tikai pateicoties Dieva žēlastībai un mīlestībai. Dievs vēlas, lai visi cilvēki tiktu izglābti un atgrieztos pie Viņa.
• Jēzus Kristus loma: Pestīšana tiek īstenota caur Jēzu Kristu, kurš saskaņā ar kristiešu ticību ir Dieva Dēls. Jēzus nāca pasaulē, dzīvoja nevainojamu dzīvi, mira pie krusta par cilvēku grēkiem un augšāmcēlās no mirušajiem. Ar savu upuri un augšāmcelšanos, Jēzus uzvarēja grēku un nāvi, piedāvājot pestīšanu visiem, kas tic Viņam.
• Ticība un žēlastība: Kristietība māca, ka cilvēki tiek izglābti caur ticību Jēzum Kristum un nevis caur saviem darbiem. Pestīšana ir Dieva dāvana, kuru nevar nopelnīt, bet tikai pieņemt ar ticību.
• Atgriešanās un grēku nožēlošana: Svarīga pestīšanas daļa ir grēku nožēlošana un atgriešanās pie Dieva. Tas nozīmē atzīt savus grēkus, nožēlot tos un lūgt piedošanu.
• Svētā Gara darbs: Svētais Gars ir klātesošs pestīšanas procesā, palīdzot cilvēkiem saprast savu vajadzību pēc pestīšanas, dodot ticību un spēku dzīvot kristīgu dzīvi.
• Mūžīgā dzīve: Pestīšanas rezultāts ir mūžīgā dzīve Dieva klātbūtnē. Kristieši tic, ka pēc nāves viņi dzīvos mūžīgi kopā ar Dievu jaunā, atjaunotā radībā.

Pestīšana citās reliģijās

Pestīšanas jēdziens ir sastopams daudzās reliģijās, taču tas var tikt interpretēts ļoti dažādi.

Islāmā pestīšana nozīmē glābšanu no grēkiem un nokļūšanu Džannā (paradīzē). Pestīšana tiek panākta ar ticību Allāham, sekojot Viņa pavēlēm, veicot labus darbus un nožēlojot grēkus. Musulmaņi tic, ka viņu liktenis pēc nāves ir atkarīgs no Allāha žēlastības un viņu dzīves darbībām.

Budismā pestīšana tiek saprasta kā nirvāna, kas nozīmē atbrīvošanos no ciešanām, vēlmēm un atkārtotām dzimšanām. Nirvānu var sasniegt, sekojot Budas astoņkārtīgajam ceļam, kas ietver pareizu izpratni, pareizu domāšanu, pareizu runu, pareizu darbību, pareizu dzīvesveidu, pareizu centību, pareizu uzmanību un pareizu koncentrēšanos.

Jūdaismā pestīšanas jēdziens ir saistīts ar taisnību un dzīvošanu saskaņā ar Dieva baušļiem (Micvām). Pestīšana var nozīmēt gan individuālu glābšanu, gan kolektīvu Izraēla tautas atjaunošanu. Jūdaismā nav tik izteiktas koncentrēšanās uz pēcnāves dzīvi, kā daudzās citās reliģijās, taču tiek uzsvērta ticība Dieva taisnībai un žēlastībai.

Hinduismā pestīšana tiek saukta par mokšu vai mukti. Tā nozīmē atbrīvošanos no sansāras (dzimšanas un nāves cikla) un apvienošanos ar augstāko realitāti vai dievišķo būtni. To var sasniegt, praktizējot dažādas jogas formas, sekojot dharmai (morālajiem pienākumiem) un iegūstot zināšanas (jnāna) par savu patieso būtību.

Sikhismā pestīšana ir atbrīvošanās no reinkarnācijas cikla un apvienošanās ar Dievu. To var sasniegt caur meditāciju uz Dieva vārdu (Naam Simran), altruismu, sekojot guru mācībām un dzīvojot taisnīgu un godīgu dzīvi.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)