Murkšķis

Vikipēdijas lapa
Murkšķis
Marmota (Blumenbach, 1779)
Dzeltenvēdera murkšķis (Marmota flaviventris)
Dzeltenvēdera murkšķis (Marmota flaviventris)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaGrauzēji (Rodentia)
DzimtaVāveru dzimta (Sciuridae)
ApakšdzimtaZemes vāveres (Xerinae)
CiltsMurkšķi (Marmotini)
ĢintsMurkšķi (Marmota)
Murkšķis Vikikrātuvē

Murkšķi, murkšķu ģints (Marmota) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder zemes vāveru apakšdzimtai (Xerinae). Murkšķu ģintī ir 14 sugas, kas iedalās divās apakšģintīs: Marmota un Petromarmota.[1]

Murkšķi ir lielākās zemes vāveres. Tie dzīvo gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, gan Āzijā. Visbiežāk murkšķis dzīvo kalnainos apvidos, piemēram, Eiropā tie dzīvo Alpos, Karpatos, Tatros un Pirenejos, Ziemeļamerikā tie ir sastopami Sjerranevadā ASV un Kanādas ziemeļdaļā.

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Murkšķim ir raksturīgs apaļīgas formas ķermenis, īss purns, īsas ausis, īsa, kupla aste un īsas kājas.[2] Kā visi murkšķu cilts grauzēji tas var ilgstoši sēdēt vertikāli un justies ērti, vērojot apkārtni. Tas dzīvo alās, un pa ziemu guļ ziemas miegu. Lielākā daļa murkšķu ir sabiedriski, dzīvo kolonijās un savā starpā sazinās ar svilpieniem. Murkšķis barojas ar augiem, dažādiem zālaugiem, ogām, ķērpjiem, sūnām, saknēm un ziediem.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Thorington, R. W. Jr. and R. S. Hoffman. 2005. Family Sciuridae. Pp. 754-818 in Mammal Species of the World a Taxonomic and Geographic Reference. D. E. Wilson and D. M. Reeder eds. Johns Hopkins University Press, Baltimore.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 23. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]