Māris Kļaviņš
| ||||||||
| ||||||||
Māris Kļaviņš (dzimis 1956. gada 12. martā[1] Rīgā) ir latviešu ķīmiķis un vides zinātnieks. Latvijas Universitātes profesors, bijis LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1956. gadā Rīgā. Studēja Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē no 1974. līdz 1982. gadam, 1985. gadā kļuva par zinātņu kandidātu, ievēlēts par Latvijas Universitātes docentu (1991). 1992. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu. 1994. gadā Kļaviņu ievēlēja par profesoru, 1999. gadā par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli.
Viņš ir viens no vides zinātnes virziena iedibinātājiem Latvijas Universitātē, Vides zinātnes nodaļas vadītājs (1995—2000). LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns (1996—2006), vēlāk Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētājs (2014—2019). Valsts pētījumu programmas "Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi" vadītājs (2006–2009).[2]
Skandāli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2021. gadā parādījās apgalvojumi par M. Kļaviņa iespējamo iesaisti organizētā kriminālā grupā, kas ar CFLA amatpersonas atbalstu varētu būt izkrāpusi naudu no Eiropas fondiem LU īstenota projekta ietvaros.[3][4] 2023. gadā kļuva zināms ka par šo gadījumu ir ierosināta krimināllieta par krāpšanu lielā apmērā, organizētā grupā.[5]
2022. gadā M. Kļaviņš pieķerts plaģiātismā un pētījuma datu falsifikācijā.[6] Igaunijas zinātniskais žurnāls atcēlis viņa publicētu rakstu,[7][8] savukārt LU akadēmiskās ētikas komisija konstatēja rakstā plaģiāta elementus un pieņēma M. Kļaviņu nosodošu lēmumu.[5]
Žurnālisti vairākkārt ir pieķēruši M. Kļaviņu publiskajos melos, kā arī melošanā kolēģiem.[3][6]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Svarīgākās M. Kļaviņa zinātniski pētnieciskās darbības jomas ir biospecifiskie sorbenti, reaģētspējīgie sorbenti un mikronesēji šūnu kultūrām, ūdens vides piesārņojums, vides analīzes metodes; pēc 1992. gada: humusvielas, ūdeņu piesārņojums, klimata mainības ietekme uz ūdens vidi, ilgtspējīga attīstība.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Māris KĻAVIŅŠ Arhivēts 2016. gada 9. novembrī, Wayback Machine vietnē. Latvijas izgudrojumi un izgudrotāji
- ↑ «VPP KALME». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 20. jūnijā.
- ↑ 3,0 3,1 «LU iegādātu eksperimentālu iekārtu izmanto privātai peļņai». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-06.
- ↑ «Pētnieks izgaismo iespējamu līdzekļu izšķiešanu Latvijas Universitātes iekārtas iepirkumā». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-06.
- ↑ 5,0 5,1 «Žurnāls: Latvijas Universitātes profesors pieķerts plaģiātā • IR.lv». ir.lv. Skatīts: 2023-04-06.
- ↑ 6,0 6,1 «Speciālizlaidums: Latvijas Universitātes profesora plaģiāts • IR.lv». ir.lv. Skatīts: 2023-04-06.
- ↑ Bisters, V.; Kalviss, J.; Burlakovs, J.; Klavins, M. (2021). Algae processing for energy production: development of waste pyrolysis technology : [Retracted]. doi:10.15159/ar.21.010. ISSN 2228-4907.
- ↑ «Retraction Watch Database». retractiondatabase.org. Skatīts: 2023-04-06.
- ↑ Māris Kļaviņš Arhivēts 2017. gada 1. maijā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Universitāte
|