Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens
| ||||||||||||||||||
Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens (vācu: Martin Schultz von Ascheraden, 1617—1682) bija vācbaltiešu cilmes Zviedrijas armijas ģenerālis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1617. gada 12. jūnijā Aizkraukles pils komendanta virsleitnanta Simona Šulca (ap 1588-1633) ģimenē. Viņa vectēvs Hermanis Šulcs bija kritis Kokneses kaujā. Pēc Poļu—zviedru kara (1600—1629) beigām 1630. gadā iestājās karaļa Gustava II Ādolfa dienestā, 1652. gadā paaugstināts par majoru, 1674. gadā karalis Kārlis XI viņam piešķīra brīvkunga Šulca no Aizkraukles (Schultz von Ascheraden) titulu un viņš piedalījās Skones karā (1675–1679). 1679. gadā paaugstināts par ģenerālleitnantu, no 1681. gada viņš bija Ingermanlandes un Keksholmas gubernators.
Miris 1682. gada 16. martā Narvā.
Muižas Latvijā un Igaunijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Aizkraukles muiža (Schloß Ascheraden)
- Skrīveru muiža (Römershof)
- Zalabu muiža (Selubben)
- Veibes muiža (Winterfeld)
- Barišu muiža (Borgeshof, Borigshof)
- Šķiliņu pusmuiža (Schillingshof)
- Stippenhof
- Buļļi (Bullenhof)
- Jergies
- Krīdneru muiža (Krüüdneri mõis, Krüdnershof)[1]
Ģimene
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mārtiņš Šulcs bija precējies ar Rīgas birģermeistara Lorenca Cimermaņa meitu Annu Margaretu. Viņu bērni:
- Anna Margareta,
- Johans Heinrihs (miris 1670), Zviedrijas armijas kapteinis,
- Gustavs (1654—1677), Zviedrijas armijas kapteinis,
- Kārlis Frīdrihs Šulcs fon Ašerādens (Schoultz von Ascheraden, 1656—1728), Zviedrijas armijas pulkvedis, Aizkraukles un Krīdneru muižu īpašnieks,[2]
- Mārtiņs Simons (1660—1730), Zviedrijas armijas ģenerālleitants.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Heinrich von Hagemeister, F. von Buxhovden. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Teil 1. Riga : E. Frantzen, 1836/1837. 76–77. lpp.
- ↑ Leonhard von Stryk. Beiträge zur Geschichte der Rittergüter Livlands. Erster Teil, Der ehstnische District mit vier karten. Dorpat : C. Mattiesen, 1877. 28. lpp.