Skrīveru muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Skrīveru muižas pils (1912).
Skats pāri Daugavai no Jaunjelgavas uz Skrīveru pili (pēc 1900).

Skrīveru muiža jeb Rēmera muiža (vācu: Römershof) bija muiža ar pili, kas līdz Pirmajam pasaules karam atradās Daugavas labajā krastā lejpus Skrīveriem. Muižas pils sabombardēta 1915. gadā, pēc kara vairs nav atjaunota. Muižas parks saglabājies kā Skrīveru dendroloģiskais parks.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muiža izveidojās Aizkraukles draudzes novadā, pēc Livonijas ordeņa sabrukuma 16. gadsimtā to ieguva Stefans Rēmers. Zviedru Vidzemes laikā 1634. gadā muižu ieguva Kokneses skrīveris (vācu: Landschreiber in Kokenhusen) Johans Nīmeijers, no kā cēlies tās latviskais nosaukums "Skrīveri". Pēc viņa nāves 1677. gadā muižu ieguva zviedru armijas ģenerālleitnants Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens, pie tās piederēja arī Veibes muiža (Winterfeldt), Zalabu muiža (Salubben mit Borishof), kā arī Polmaņa zeme ar Šķiliņu muižu (Pohlsmannland mit Schillingshof nebst Stilben). 1874. gadā Rēmershofas muižu nopirka landrāts Augusts fon Siverss, mantoja viņa dēls Maksis fon Siverss.

Skrīveru muižas pils neoromānikas stilā celta no 1881. līdz 1887. gadam. 1905. gada revolūcijas laikā pilī iekārtoja Vidzemes muižniecības pašaizsardzības organizācijas ("Selbstschutz") štābu un revolucionāri to ieņēma un nodedzināja. Pēc tam pili atjaunoja, taču Pirmā pasaules kara laikā Skrīveru muižas pils vairākus gadus atradās piefrontes zonā un to no Daugavas pretējā krasta sagrāva vācu artilērija.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Skrīveru muiža ar pusmuižām tika sadalīta jaunsaimniecībās. Muižas pili vairs neatjaunoja un vēlāk nojauca. Siversa atraitne Madeleine ar dēlu Hansu un meitu pēc kara dzīvoja Skrīveros, kur 1932. gadā nomira. Viņa bērni un mazbērni 1939. gadā repatriējās uz Vāciju.[1]

Pils apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Uz Daugavas stāvā senkrasta radzēm būvētā pils ar saviem masīvajiem, kvadrātiskajiem torņiem un smago, stabilo apjomu grupējumiem atstāja patiesi grandiozu iespaidu. Pils fasādes klāja uzsvērti rupjš, nelīdzens, tumši krāsots apmetums, kam acīmredzot vajadzēja vēl pastiprināt celtnes pirmatnējības noskaņu. Vērojot pili no galvenās ieejas puses, tā varēja šķist nedaudz statiska un neinteresanta, taču arhitekts acīmredzot visu uzmanību bija veltījis tieši ainaviski efektīgākajai – pret Daugavu vērstajai fasādei. Uz augstās klinšu kraujas paceltā ēka patiešām pauda īsti ziemeļniecisku skarbumu un mežonību".[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. BBLd – Baltisches Biographisches Lexikon digital
  2. D.Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1997

Koordinātas: 56°36′55″N 25°03′20″E / 56.61528°N 25.05556°E / 56.61528; 25.05556