Nīderlandiešu īpašvārdu atveidošana

Nīderlandiešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas nīderlandiešu un flāmu īpašvārdu atveidošanā. Nīderlandiešu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.

Pēc šiem noteikumiem atveido nīderlandiešu un flāmu personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Nīderlandē, Flandrijā (Beļģija), Surinamā. Arubā un Nīderlandes Antiļās nīderlandiešu valoda ir oficiālā valoda, bet lielākajai daļai vietvārdu ir spāņu, portugāļu, angļu un franču valodu cilme. Atsevišķos gadījumos nīderlandiešu valodas cilmes personvārdi un vietvārdi sastopami Indonēzijā, Brazīlijā, Mazajās Antiļu salās un citur.

Nīderlandiešu valodas alfabēts

Nīderlandiešu valodas alfabētā ir 26 burti. Dažkārt digrafs IJ tiek uzskatīts par atsevišķu alfabēta vienību, alfabētiskajā secībā to novietojot pirms vai kopīgi ar Y.

A a B b C c D d E e F f G g H h I i J j K k L l M m N n O o P p Q q R r S s T t U u V v W w X x (IJ ij) Y y Z z

Fonētiskās atveidošanas tabula

Oriģinālburti	IPA	Pozīcija	Latviešu burti	Piemēri		Piezīmes
Oriģinālburti	IPA	Pozīcija	Latviešu burti	oriģinālā	latviešu valodā	Piezīmes
a	[ɑ], [aː]		a	Ameland	Amelande
aa	[aː]		ā	Aa (upe) Alkmaar	Ā Alkmāra
aai ai ay	[aːi̯] [ai]		ai aj^[1]	Bonaire Venray	Bonaire Venraja
ae ^[2]	[ɑ], [aː]		ā	Aerstens (uzv.) Bogaerts (uzv.)	Ārstenss Bogārtss
au	[ʌu], [ʌː]		au	Lauwerszee	Lauverszē (līcis)
b bb	[b], [p]		b	Breda Schoonebeck	Breda Shonebeka
c		e, i, y priekšā	s	Arcen	Arsena
c		citos gadījumos	k	Coolen (uzv.)	Kolens
cc		e, i, y priekšā	ks
cc		citos gadījumos	k
ch	[x], [ʃ]^[3]		h	Dordrecht Schouwen	Dordrehta Shauvena
ck			k	Schoonebeck Jonckheere (uzv.)	Shonebeka Jonkhēre
ckx		dažkārt uzvārdu beigās	ks	Amelinckx (uzv.)	Amelinkss
d dd	[d], [t]		d	Dordrecht Middelburg	Dordrehta Midelburga
dt			t	Bogaerdt (uzv.)	Bogārts
e	[ɛ], [eː], [ə]		e	Ede Emmen	Ede Emena
ee	[eː]		ē	Eem Geleen	Ēma Gelēna
eeu	[eːu̝]		eu	Leeuwarden Leeuwenhoeck (uzv.)	Leuvardena Leuvenhūks ^[4]
ei eij ey	[ɛi], [ɛː]		ei	Eindhoven Leiden Eierlandsche Gat Eyskens (uzv.)	Eindhovena Leidene Eierlandes šaurums Eiskenss
eu	[øː]		ē	Terneuzen Beuzemaker (uzv.)	Ternēzena Bēzemakers
f ff	[f]		f	Friesland Warffum	Frīzlande Varfima
g gg	[ɣ], [x]	savienojumā gk	-	Alberdingk (uzv.)	Alberdinks
g gg	[ɣ], [x]	citos gadījumos	g	Groningen Limburg	Groningena Limburga
h	[ɦ]	aiz līdzskaņiem, ja atrodas vienā zilbē	-	Drenthe Rheden Arnhem	Drente Redena Arnema
h	[ɦ]	citos gadījumos	h	Haag Eindhoven	Hāga Eindhovena
i	[ɪ], [ə], [i]	starp patskaņiem	j	Keienburg	Kejenburga
i	[ɪ], [ə], [i]	citos gadījumos	i	Limburg Philipsburg	Limburga Filipsburga
ie	[i]		ī	Tiel Niers Vlieland	Tīla Nīrsa Vlīlande
ieu	[iːu̝]		iu			Izņēmums: nieuw (jauns) - niv, piem., Nieuwolda - Nivolda, Nieuwe Waart - Nive Vārta
ij	[ɛi], [ɛː], [ə]	starp patskaņiem	j	Ostaijen (uzv.)	Ostajens
		starp patskaņiem un līdzskaņiem	i	Eijsden	Eisdena
		citos gadījumos	ei	Winterswijk Nijmegen IJmuiden	Vintersveika Neimegena Eimeidena
j	[j], [ʒ]^[5]		j	Anjum	Anjima
k kk	[k]		k	Kerkrade Makkinga	Kerkrade Makinga
l ll	[l]		l	Leiden Terschelling	Leidene Tershelinga
m mm	[m]		m	Medemblik Dommel	Medemblika Domela
n nn	[n]		n	Nijmegen Schiermonnikoog	Neimegena Shīrmonikoga
ng	[ŋ]		ng	Terschelling	Tershelinga
nj	[ɲj]		nj
o oo	[ɔ], [oː]		o	Oss Amersfoort Oosterwolde	Osa Amersforta Ostervolde
oe	[u]		ū u^[6]	Doesburg Roermond Oegstgeest	Dūsburga Rūrmonda Ugstgēsta
oei			ui
ooi	[oːi̯]		oi
ou	[ʌu], [ʌː]		au	Oude Rijn Gouda Schouwen	Aude Reina Gauda Shauvena
p pp	[p]		p	Petten Meppel	Petena Mepela
ph	[f]		f	Philipsburg Zutphen	Filipsburga Zitfena
qu	[kw]		kv	Quedlenberg (uzv.)	Kvedlenbergs
r rr	[ɾ], [r], [ʀ]		r	Roosendaal Kerkrade	Rosendāle Kerkrade
s ss	[s]		s	Sneek Ranstade Assen	Snēka Ranstade Asena
sch	[sx], [s]	vārda sākumā un vidū	sh	Schiedam Terschelling	Shīdama Tershelinga
sch		vārda beigās	s	Hertogenbosch	Hertogenbosa
sj	[sʲ]		sj	De Baarsjes	Debārsjesa
sj	[ʃ]	tikai skandināvu cilmes vārdos	š
sz		vārda beigās	s	Claesz (uzv.)	Klāss
t tt	[t], [(t)s]		t	Twente Rotterdam	Tvente Roterdama
tj	[tʲ]		tj
ts	[ts]		ts c ^[7]	Hellevoetsluis Barents	Helevūtsluisa Barencs
tsj	[tʃ]		č	Tytsjerksteradiel	Tičerksteradīla
u	[ʏ] [y]		i	Zutphen Lunteren	Zitfena Linterena
u		vārda sākumā un izskaņā "-burg"	u	Utrecht Philipsburg	Utrehta Filipsburga
uu	[y]		ī	Buurt (uzv.)	Bīrts
ue			ī	Nuenen	Nīnena
ui uy	[œy], [œː]		ei	Zuiderzee Uithuizen Luyksgetel	Zeiderzē Eitheizena Leiksgestela
v	[v]		v	Valkenswaard Deventer	Valensvārda Deventera
w	[ʋ]		v	Waal Winterswijk Twente	Vāla Vintersveika Tvente
x	[ks], [ɡz]		ks	Texel Buntinx (uzv.)	Teksela Bintinkss
y	[i], [ɪ], [j]	ja tam atbilst "-ij-"	ei	Dyserinck (uzv.) Massys (uzv.)	Deiserinks Maseiss
y	[i], [ɪ], [j]	citos gadījumos	i	Gybeland (uzv.) Wyttenbach (uzv.)	Gibelands Vitenbahs
z	[z]		z	Zeeland Terneuzen	Zēlande Ternēzena

↑ Galotnē
↑ Tikai uzvārdos vecajā ortogrāfijā
↑ Latīņu izcelsmes vārdos
↑ Eksonīms "Lēvenhuks"
↑ Starptautiskos aizguvumos kā journaal; īpašvārdos izmantots reti
↑ Vārda sākumā
↑ Tradicionālos vēsturiskos personvārdos

Avoti

Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga (manuskripts)
“Ieteikumi nīderlandiešu īpašvārdu atveidei latviešu valodā”. Valodas prakse 17. Dens Dimiņš. Latviešu valodas aģentūra. 2022

Skatīt arī

[1] Galotnē

[2] Tikai uzvārdos vecajā ortogrāfijā

[footnote_1-3] Latīņu izcelsmes vārdos

[4] Eksonīms "Lēvenhuks"

[5] Starptautiskos aizguvumos kā journaal; īpašvārdos izmantots reti

[6] Vārda sākumā

[7] Tradicionālos vēsturiskos personvārdos

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]