Nacionālā fašistu partija

Nacionālā fašistu partija (itāļu: Partito Nazionale Fascista; PNF) bija politiskā partija Itālijas Karalistē, kuru 1921. gada 9. novembrī izveidoja Benito Musolīni, realizējot fašisma ideoloģiju.

Vēsture

PNF dibināšana notika pēc Itālijas cīņām Pirmā pasaules kara laikā, kad valsts piedzīvoja ekonomiskas un sociālas grūtības. Musolīni, bijušais sociālists, sāka propagandēt jaunu ideoloģiju, kas apvienoja nacionālismu, autoritārismu un korporātismu.

1921. gadā partijas biedri tika ievēlēti Itālijas Karalistes parlamentā, bet 1922. gadā pēc Marša uz Romu tās līderis Musolīni kļuva par premjerministru. Pēc varas iegūšanas fašisti ieviesa vairākas reformas, kas koncentrēja varu Musolīni rokās — ieviesa cenzūru, likvidēja politisko opozīciju un izveidoja vienas partijas valsts struktūru, kā arī ieviesa korporatīvo valsts pārvaldes sistēmu, kas paredzēja dažādu ekonomisko un sociālo grupu pārstāvību noteiktās korporācijās, kas regulēja darba un ražošanas attiecības. Fašisti izmantoja plašsaziņas līdzekļus un kultūras pasākumus, lai veicinātu fašisma ideoloģiju un veidotu Musolīni kā tautas vadoni (Duce).

Partija pastāvēja līdz 1943. gadam, kad krita Musolīni režīms. Otrā pasaules kara gaitā, kad Itālija piedzīvoja militārus zaudējumus un Musolīni tika gāzts.

Uz partijas paliekām 1943. gadā tika izveidota Republikāniskā fašistu partija, kas darbojās Itālijas Sociālajā Republikā kā vienīgā un valdošā partija, tomēr tai bija ierobežota ietekme un tā pastāvēja tikai līdz kara beigām.

1946. gadā Itālija pieņēma jaunu konstitūciju, kas aizliedza fašistisku partiju un organizāciju dibināšanu. Mūsdienās fašisma slavināšana ir krimināli sodāma.