Korporātisms

Korporātisms ir ekonomiskās un politiskās pārvaldes sistēma, kurā valsts organizē sabiedrību un ekonomiku, balstoties uz profesionālām, sociālām un ekonomiskām grupām jeb korporācijām. Šajās korporācijās apvienojas cilvēki, kuru intereses ir saistītas ar konkrētu nozari vai profesiju, piemēram, strādnieki, uzņēmēji vai lauksaimnieki. Galvenā ideja ir panākt sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām un izvairīties no konfliktējošām interesēm, kuras pastāv liberālās demokrātijās vai kapitālismā.

Mūsdienās korporatīvās struktūras sastopamas arī ekonomikā un pārvaldē, piemēram, dažādās profesionālajās asociācijās vai padomēs, kurās iesaistītas dažādas ieinteresētās puses, lai kopīgi pieņemtu lēmumus par nozares attīstību.

Korporātisma pazīmes

• Valsts loma: Valsts darbojas kā starpnieks starp dažādām sabiedrības grupām un regulē to attiecības, lai nodrošinātu sociālo un ekonomisko stabilitāti.
• Nozaru pārstāvība: Tiek veidotas organizācijas vai padomes, kurās ir pārstāvētas dažādas nozaru grupas – darba devēji, strādnieki un citas interešu grupas. Šīs organizācijas var piedalīties likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesos.
• Sociālā harmonija: Korporātisma mērķis ir novērst šķiru cīņu un veicināt sabiedrības harmoniju, nodrošinot, ka katra grupa piedalās valsts dzīvē un politiskajos lēmumos.

Korporātisms fašistiskajā Itālijā

Itālijā Benito Musolīni fašistiskā režīma laikā korporātisms tika ieviests kā valsts pārvaldes un ekonomikas regulēšanas modelis. Šī sistēma tika izveidota, lai novērstu konfliktus starp kapitālistiem un strādniekiem, integrējot viņus vienotās valsts regulētās organizācijās. Korporatīvā valsts tika prezentēta kā trešais ceļš starp kapitālismu un komunismu, tomēr patiesībā tā vairāk kalpoja režīma kontrolei un propagandai.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Korporātisms.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)