Nanaju valoda

Nanaju valoda ; На̄най хэсэни
Valodu lieto:	Krievija, Ķīna
Reģions:	Sibīrija, Mandžūrija
Pratēju skaits:
Valodu saime:	; Tungusu-mandžūru; Dienvidaustrumu tungusu (Amūras) valodas; Nanaju valoda
Rakstība:	kirilica
Valodas kodi
ISO 639-1:	—
ISO 639-2:	—
ISO 639-3:	gld
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Nanaju valoda (goldu) ir Altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kirilicu alfabēts. Nanaju valodu runā Krievijas Tālajos (Amūras lejtecē un Sahalīnā) un Ķīnā.

Rakstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie mēģinājumi izdot literatūru nanai valodā tika veikti 19. gadsimta beigās. Kazaņas Misionāru biedrība izdeva apmēram duci brošūru, galvenokārt reliģiska satura, un nelielu pamatrakstu. 1928. gadā Habarovskā pirmo reizi tika izdota grāmata N.A. Lipskis-Valronds "Bongo Bichkhe" ("Pirmā vēstule"), kas ir sākums un sākotnējā grāmata lasīšanai. Tajā pašā gadā Ļeņingradā tika izdota grāmata lasīšanai “Nanai heseni” (“Nanai valoda”), kuras autors ir T.I. Petrova. Vidusamūras dialekta Naikha dialekts tiek ņemts par mūsdienu literārās Nanai valodas pamatu. Uz tā pamata 1931. gadā tika izveidots nanai raksts latīņu rakstībā, kas izteica atsevišķu nanai valodas skaņu iezīmes. 1936. gadā latīņu alfabēts tika aizstāts ar kirilicu. Nanai raksta veidotāji bija pirmie padomju nanai valodas pētnieki T.I. Petrova, V.A. Avrorins, A.P. Putinceva, O.P. Suniks, M.A. Kaplāns, M.K. Maksimovs, Nanai studenti, kuri mācījās Ļeņingradas Ziemeļu tautu institūtā.

А а

B в

Ꞓ ꞓ

D d

Ʒ ʒ

Е е

Ə ə

F f

G g

H h

I i

J j

K k

L l

M m

N n

Ņ ņ

Ŋ ŋ

O o

P p

R r

S s

T t

U u

W w

Z z

1932. gadā V.A. Avrorina un Nanai studenti uzrakstīja Nanai primeru "Sikun Pokto" ("Jaunais ceļš"). Saskaņā ar to kursos tika apmācīti pirmie Nanai skolotāji, bērni un pieaugušie mācījās lasīt un rakstīt savā dzimtajā valodā.

Mūsdienu nanaju valodas alfabēts:

А а	Б б	В в	Г г	Д д	Е е	Ё ё	Ж ж
З з	И и	Й й	К к	Л л	М м	Н н	Ӈ ӈ
О о	П п	Р р	С с	Т т	У у	Ф ф	Х х
Ц ц	Ч ч	Ш ш	Щ щ	Ъ ъ	Ы ы	Ь ь	Э э
Ю ю	Я я

Gramatika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No morfoloģijas viedokļa Nanai valoda ir tipiska aglutinatīvā-sufiksālā tipa valoda. Lietvārdi mainās atkarībā no reģistra un skaitļa. Īpašības vārdi nemainās un tiek iedalīti kvalitatīvajos, kvantitatīvos un relatīvajos. Tipiskā vārdu secība teikumā, tāpat kā visās Tungus-Manchu valodās, ir SOV.