Altajiešu valodas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: altajiskās valodas.
Altajiešu valodas
Ģeogrāfiskā
izplatība
Centrālāzija, Ziemeļāzija, Dienvidrietumāzija, Tālie Austrumi
Ģenētiskā
klasifikācija
  • Altajiešu valodas
Atzari
ISO 639-2 tut
ISO 639-5 tut

Altajiešu valodas ir diskutējama valodu saime,[1] tiek pieļauts ka tās ir nostrātiskās valodas. Altajiešu saimes valodas dalās tjurku valodās, mongoļu valodās un tungusu valodās. Daži valodnieki uzskata, ka pie šīs saimes pieder arī japāņu un korejiešu valodas.[1] Altajiešu valodas ir izplatītas Ziemeļāzijā, Centrālāzijā un Dienvidrietumāzijā (un Austrumāzijā, ja šai valodu saimei tiek pieskaitītas arī japāņu un korejiešu valodas). Kopējais altajiešu valodu saimē ietilpstošo "dzīvo" valodu skaits lēsts no 66 līdz 74. Vismaz kādu no altajiešu valodām prot vai nu 348 miljoni vai 558 miljoni cilvēku, atkarībā no tā, vai tiek ieskaitīta japāņu un korejiešu valoda. Valodu saimes nosaukums ir cēlies no Altaja kalniem, kurus uzskata par valodu izcelšanās vietu; cita teorija apgalvo, ka altajiešu valodu dzimtene ir Ķīnas ziemeļi.[2]

Lielākās altajiešu valodas pēc pratēju skaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc pratēju skaita lielākā altajiešu valoda ir japāņu valoda, kuras piederība šai saimei gan ir apšaubīta.[1] Nākamā lielākā ir turku valoda, bet trešā lielākā ir korejiešu valoda, kuras piederība saimei, tāpat kā japāņu valodai, tiek apšaubīta.

Lielākās altajiešu valodas pēc pratēju skaita
Valoda Valodu atzars Pratēju skaits[3]
Japāņu valoda Japāņu valodas 122 miljoni
Turku valoda Tjurku valodas 50,7 miljoni
Korejiešu valoda izolēta valoda 66,3 miljoni
Uzbeku valoda Tjurku valodas 20,3 miljoni
Azerbaidžāņu valoda Tjurku valodas 19,1 miljons
Uiguru valoda Tjurku valodas 8,79 miljoni
Kazahu valoda Tjurku valodas 8,33 miljoni
Turkmēņu valoda Tjurku valodas 6,56 miljoni
Tatāru valoda Tjurku valodas 6,50 miljoni
Mongoļu valoda Mongoļu valodas 5,72 miljoni
Kirgīzu valoda Tjurku valodas 2,89 miljoni

No tungusu valodu atzara lielākās valodas pēc pratēju skaita ir evenku valoda (27,6 tūkstoši) un evenu valoda (7,1 tūkstotis).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Valodu saimes». Babilona :: lingvo.info. Skatīts: 2020. gada 12. jūlijā.
  2. «Алтайские языки» (krievu). Большая российская энциклопедия. Skatīts: 2020. gada 12. jūlijā.
  3. «Ethnologue». Skatīts: 2011. gada 23. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]