Neimarka

Neimarka (vācu: Neumark, poļu: Nowa Marchia) ir vēsturisks reģions Oderas upes abos krastos. Mūsdienās Neimarkas teritorija ir sadalīta starp Polijas (Lubušas vojevodistes un Rietumpomožes vojevodistes daļas) un Vācijas (Brandenburgas austrumu daļa) valstīm.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu krusta karu sākumā 1125. gadā Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs Boļeslavs III Greizmutis pagāniem atņemtajā teritorijā nodibināja Lebušas bīskapiju (Diecezja lubuska, Bistum Lebus), kas atradās Gņezno arhibīskapu pārraudzībā. 1248. gadā Lebušas bīskapija nokļuva Magdeburgas arhibīskapijas pakļautībā.

Neimarka ("jaunā marka") dibināta kā Brandenburgas markgrāfistes austrumu daļa (1248–1401), vēlāk tā bija Vācu ordeņa valsts rietumu daļa (1402–1463), Brandenburgas-Prūsijas kopvalsts (1618–1701) un Prūsijas Karalistes (1701–1871) daļa.

Pēc Vācijas Impērijas izveides atradās tās sastāvā (1871–1918), līdz Otrajam pasaules karam Veimāras Republikas daļa, kopš 1945. gada Polijas daļa.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.