Nemejas stadions

Nemejas stadions.

Nemejas stadions (sengr. Νεμέα στάδιον) ir panhellēnisko Nemejas spēļu sacensību vieta Nemejā, mūsdienu Korintijas nomē, Grieķijā.

Vēsture

Nemejas stadions tika izveidots klasiskā un hellēniskā perioda mijā ap 330. gadu pr.Kr. un tika izmantots Nemejas spēlēs, kas bija vienas no panhellēniskajām spēlēm. Celtniecības laiks sakrīt ar brīdi, kad spēles atgriezās Nemejā pēc to pagaidu rīkošanas Argosā. Šeit spēles tika rīkotas līdz 271. gadam pr.Kr., kad tās atkal tika pārceltas uz Argosu, kur tās tika rīkotas līdz romieši iekaroja Grieķiju. 145. gadā pr.Kr. Mummijs pārcēla spēles atkal uz Nemeju, kur tās turpinājās vēl pusgadsimtu. Vēlāk svētnīca tika pamesta un Romas impērijas laikā un viduslaikos stadiona teritorija tika izmantota lauksaimniecībai, pārsvarā kā ganības.

Arheoloģiskie izrakumi stadiona teritorijā tika veikti no 1974. līdz 1981. gadam. Tos veica Klasisko pētījumu Amerikas skola Atēnās Stīvena Millera vadībā. Mūsdienās šajā stadionā tiek organizētas sporta spēles seno Nemejas spēļu piemiņai.

Apraksts

Stadions tika izveidots dabiskā padziļinājumā 400 metrus uz dienvidaustrumiem no Zeva tempļa. Tam bija pakavveida formas tribīnes, daļēji izkaltas klintī. Tās ietilpināja 30000 skatītāju. Skrejceļa garums bija 600 pēdas. Skrejceļa izveidei tās ziemeļu daļā tika uzbērta zeme. Stadiona rietumu nogāzē tika novietotas trīs rindas ar sēdvietām priekš izredzētām personām, bet parastie skatītāji sēdēja nelielās tribīnēs, kas bija izkaltas klintī. Skrejceļam, kura perimetru apjoza vaļējs notekūdeņu novadgrāvis, bija 13 joslas skrējējiem un akmens starta laukums ar atlētu starta kontroles mehānismu. Bija izveidots sfendons dienvidu pusē un speciāla vieta garajai distancei. Austrumu pusē atradās podiums sacensību tiesnešiem. Atlētu ieeja stadionā gāja caur iespaidīgu, arkveidīgu, 36,35 metrus garu tuneli rietumu pusē. Ārpus stadiona rietumu pusē atradās atlētu ģērbtuves.