Nemejas spēles

Nemejas senais stadions.

Nemejas spēles (sengr. Νεμέων Αγώνων) ir sacensības senajā Grieķijā, kas tika rīkotas Nemejas ielejā, Peloponēsā pie Zeva tempļa, un bija veltītas Zevam, līdzīgi kā Olimpiskās spēles. Šīs spēles tika uzskatītas par vienām no četrām panhellēniskajām spēlēm, un tika rīkotas gadu pirms vai gadu pēc Olimpiskajām spēlēm.

Saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju Nemejas spēles dibināja Adrasts, kurš vadīja septiņu pret Tēbām karagājienu, vai arī Hērakls. Saskaņā ar vienu no mītiem spēles sāka rīkot pēc Herakla uzvaras pār Nemejas lauvu. Pēc cita mīta tās tika iedibinātas atmiņai par Nemejas valdnieka bojā gājušo mazo dēlu Ofeltu.

Pirmās vēsturiskajos avotos minētās Nemejas spēles attiecas uz 573. gadu pr.Kr. Tās tika rīkotas ik pēc diviem gadiem jūnija pilnmēness dienā. Spēļu programmā ietilpa vingrošana, jāšana un muzikālās sacensības. Sporta disciplīnas bija: skriešana stadionā (180 m), loka šaušana, cīņa, diska mešana, šķēpmešana un sacensības ar divričiem. Viens no uzvarētājiem sacensībās ar divričiem bija Atēnu orators un karavadonis Alkviads.

Spēļu organizēšanu vadīja Kleonu pilsēta, taču pēc tās iekarošanas 450. gadā pr.Kr. Nemejas spēļu vadību pārņēma Argosas pilsēta, kuras vārdā ar seleriju vainagiem tika apbalvoti spēļu uzvarētāji. Viņu godam slavas dziesmas sacerēja pazīstamais liriskais dzejnieks Pindars.

Nemejas spēļu rīkošana tika pārtraukta 4. gadsimta beigās pēc kristietības apstiprināšanas par valsts reliģiju.

Nemejas stadiona drupas ir saglabājušās līdz mūsdienām, kur vēl joprojām ik pēc četriem gadiem tiek rīkotas sporta sacensības (tajā pat gadā, kad notiek Olimpiskās spēles). Pašreiz Grieķijā atjaunojas Nemejas spēļu tradīcija. 1996. gadā spēlēs piedalījās 500 sportistu no 29 valstīm.