Neprāts (filma)

Vikipēdijas lapa
Neprāts
Oriģinālais
nosaukums
Frenzy
Žanrs trilleris
Režisors Alfreds Hičkoks
Producents Alfreds Hičkoks
Galvenajās
lomās
Izplatītājs Universal Pictures
Izdošana
  • 1972. gada 21. jūnijs
Ilgums 116 minūtes
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Valoda angļu
Budžets 2 miljoni US$
Kopējie ienākumi 12,6 miljoni US$[1]
IMDb profils

"Neprāts" (angļu: Frenzy) ir 1972. gada Apvienotās Karalistes trillera filma, kuras režisors un producents ir Alfreds Hičkoks. Filmā galvenās lomas atveido Džons Finčs, Aleks Makkovens un Berijs Fosters. Filma balstīta uz Artura La Berna 1966. gada romānu Goodbye Piccadilly, Farewell Leicester Square.

Filma stāsta par sērijveida slepkavu, kurš Londonā nožņaudz savus upurus un par bijušo Gaisa spēku pilotu, kuru viņš pataisa par vainīgu.

Filmas "Neprāts" pirmizrāde notika 1972. gada 21. jūnijā. Filmu izrādīja arī 1972. gada Kannu kinofestivālā. Tā ir trešā filma, ko viņš uzņēmis Lielbritānijā pēc pārcelšanās uz Holivudu, pēc "Mežāža zīmē" (1949) un "Skatuves bailes" (Stage Fright, 1950). "Neprāts" ir vienīgā Hičkoka filma, kurai izdošanas brīdī tika piešķirts R sertifikāts. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, dēvējot to par labāko pēdējo gadu Hičkoka filmu.[2][3][4] Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 90% vērtējums.[5] Filmu nominēja četrām Zelta globusa balvām.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!

Bīstams maniaks terorizē Londonu, izvarojot sievietes un nožņaudzot viņas ar kaklasaiti. Par pēdējo upuri kļūst Brenda Bleinija, kura vada laulību aģentūru. Neveiksmīgu sakritību rezultātā un viņas sekretāres liecības dēļ, aizdomas krīt uz viņas bijušo vīru, bijušo Gaisa spēku pilotu un tagad alkoholiķi Ričardu Bleiniju. Taču patiesībā vainīgais ir Ričarda draugs Bobs Rasks. Policijas meklēts, Bleinijs dodas pie savas bijušās kolēģes Bārbas un pārliecina viņu par savu nevainību.

Bobs nogalina arī Bārbu un viņas līķi paslēpj maisā un iemet to mašīnā, kas pārvadā kartupeļus. Ričards, nezinot, ka Rasks ir īstais slepkava, lūdz viņa palīdzību un paslēpjas viņa dzīvoklī, kur viņu drīz arestē policija. Saskaroties ar nodevību, Bleinijs saprot, ka Rasks ir slepkava. Tiesā Bleinijs protestē, ka slepkava ir Rasks, tomēr viņš tiek atzīts par vainīgu un tiek notiesāts par vairākām slepkavībām. Tikmēr inspektors Oksfords, pārskatot pierādījumus, slepeni sāk izmeklēt Rasku.

Cietumā Bleinijs domā par bēgšanu. Viņš apzināti savaino sevi, lai nonāktu slimnīcā, no kuras viņš izbēg, lai dotos uz Raska mājām un atriebtos viņam. Ierodoties Raska dzīvoklī, viņš gultā atrod mirušu sievieti, kurai ap kaklu ir Raska kaklasaite. Oksfords, zinot, kur dosies Bleinijs, arī ierodas Raska dzīvoklī, kur satiek Bleiniju. Lai paslēptu līķi, dzīvoklī ierodas Rasks. Pamanot Bleiniju un inspektoru, Bleinijs norāda, ka Rasks nav aplicis kaklasaiti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Frenzy (1972)». The Numbers. Skatīts: 2023. gada 3. jūlijā.
  2. "Frenzy". Variety: 6. 1972. gada 31. maijs.
  3. Roger Ebert. «Frenzy movie review & film summary (1972) | Roger Ebert». https://www.rogerebert.com/ (angļu). Skatīts: 2023-07-03.
  4. Thomas, Kevin (1972. gada 25. jūnijs). "Hitchcock's Best Picture in Years — 'Frenzy'". Los Angeles Times. Calendar, p. 22.
  5. «Frenzy - Rotten Tomatoes». www.rottentomatoes.com (angļu). 1972-06-21. Skatīts: 2023-07-03.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]