Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija

Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija (krievu: Николаевская академия Генерального штаба) bija Krievijas Impērijas armijas augstākās militārās izglītības iestāde.

Tās oficiālais nosaukums tās dibināšanas brīdī bija Imperatora militārā akadēmija, no 1855. gada tā saucās Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija (imperatora Nikolaja I piemiņai), no 1909. gada — Imperatora Nikolaja militārā akadēmija.

86 gadu laikā Nikolaja Ģenerālštāba akadēmiju ir absolvējuši vairāk nekā 4500 virsnieku, no kuriem daudzi sevi apliecināja kā izcili militāri komandieri un valstsvīri. Starp aobsolventiem bija arī latviešu strēlnieks Jukums Vācietis.

Vēsture

Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija tika dibināta 1832. gada 26. novembrī [8. decembrī].

Pirmā pasaules kara laikā gandrīz visi armiju un fronšu komandieri, 29 no 36 korpusu komandieriem un 46 no 70 divīziju priekšniekiem bija akadēmijas absolventi. Sākoties karam, pati akadēmija pēc būtības tika likvidēta, mācības tika pārtrauktas, tika veikta priekšlaicīga izlaiduma procedūra, lielākā daļa pasniedzēju tika nosūtīti aktīvajā armijā. Kara gaita parādīja, ka šis lēmums bija dziļa kļūda, jo bija milzīga vajadzība pēc apmācītiem militārajiem komandieriem ar augstāko militāro izglītību. 1916. gadā tika nolemts atsākt mācības, un 1917. gada sākumā jaunāko kursu apguvē tika uzņemti 120 virsnieki.

1918. gada martā—maijā akadēmija tika evakuēta uz Jekaterinburgu, bet jūlijā — uz Kazaņu. 1918. gada jūlijā pēc KPFSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja Vladimira Ļeņina ierosinājuma akadēmiju pārdēvēja par Strādnieku un zemnieku Sarkanas armijas militāro akadēmiju. 1918. gada jūlijā lielākā daļa pasniedzēju un studentu (393 no 530) atteicās pretoties Čehoslovākijas korpusa un Krievu armijas daļām, kas virzījās uz Kazaņu, un pārgāja to pusē.

1918. gada 7. oktobrī Revolucionārā militārā padome izdeva rīkojumu izveidot Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmiju. Tādējādi Krievijas pilsoņu kara laikā no 1918. līdz 1922. gadam Krievijas teritorijā vienlaicīgi darbojās divas Ģenerālštāba akadēmijas — "baltā" un "sarkanā". Baltās kustības rindās akadēmija turpināja darbu vispirms Jekaterinburgā, pēc tam Tomskā un Omskā.

Oktobrī—novembrī 1919 akadēmija tika evakuēta uz Vladivostoku. Vladivostokā akadēmija darbojās tikai kā zinātniska institūcija, mēģinājumi atsākt izglītības procesu bija neveiksmīgi. 1923. gada pavasarī daļa akadēmijas pasniedzēju, bibliotēka, tipogrāfija un īpašumi tika evakuēti uz Maskavu kā daļa no jau padomju akadēmijas.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija.