Nilss Strembergs
| ||||||||||||
Nilss Strembergs (zviedru: Nils Jonsson Stromberg af Clastorp), arī Nilss Štrombergs (vācu: Nils Stromberg, 1646—1723) bija Zviedrijas karavadonis, grāfs, Zviedru Igaunijas ģenerālgubernators (1706—1709), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators, vadīja Rīgas aizstāvēšanu (1709—1710).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1646. gada 25. martā Jenšēpingā pilsētas tiesneša un pastmeistara Jona Bratmana un viņa sievas Kristīnes ģimenē. 1671. gadā viņš iestājās Nīderlandes armijā, 1674. gadā viņu kopā ar brāļiem iecēla dižciltīgo kārtā un piešķīra Stremberga (Strömberg) uzvārdu. Pēc atgriešanās Zviedrijā 1689. gadā viņu iecēla par Skaraborgas pulka komandieri, 1690. gadā viņš salaulājās ar Annu Katrīnu Flemingu.
Jaunais Zviedrijas karalis Kārlis XII 1697. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru un nosūtīja uz Zviedru Pomerāniju, 1699. gadā Strembergam piešķīra barona titulu. Lielā Ziemeļu kara sākumā viņš piedalījās zviedru karagājienā uz Poliju, 1703. gadā viņu paaugstināja par ģenerālleitnantu, 1705. gadā par ģenerāli, 1706. gadā piešķīra grāfa titulu un iecēla par Zviedru Igaunijas ģenerālgubernatoru. Kad pēc zaudētās Poltavas kaujas 1709. gadā Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators Ādams Lēvenhaupts nokļuva krievu gūstā, ģenerāli Strembergu iecēla par Vidzemes ģenerālgubernatoru un Rīgas cietokšņa komendantu.
Stromberga svarīgākais uzdevums bija aizstāvēt Rīgu pret Krievijas caristes karaspēka aplenkumu, kas sākās 1709. gada 3. novembrī un ilga līdz 1710. gada 3. jūlijam, kad pēc Vidzemes kapitulācijas ģenerālis Strembergs bija spiests padoties un vairākus mēnešus pavadīja krievu gūstā.
Pēc gūstekņu apmaiņas pret ģenerāli Ādamu Veidi viņš atgriezās dzimtenē un 1711. gadā tika iecelts par Zviedrijas Tirdzniecības palātas un Valsts biroja priekšsēdētāju. Miris 1723. gada 16. augustā savā muižā Sēdermanlandē.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- August Wilhelm Hupel. Historisch-Nachrichten von den chronologisch-biographische liefländischen Generalgouverneuren, Gouverneuren Statthaltern und des zu Riga Schlosses zur Königl. schwedischen Regierungszeit. " Nordische Miscellaneen " St. 18-19, Rīga: Hartknoch 1789, p. 514-515
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nilss Strembergs |
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Ādams Lēvenhaupts |
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators 1709 — 1710 |
Pēctecis: |
|