Noriļlags

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Piemiņas komplekss "Noriļskas Gogāta" Šmita kalna pakājē.

Noriļlags (krievu: Норильлаг) jeb Noriļskas labošanas darbu nometne (krievu: Норильский исправительно-трудовой лагерь) bija viena no Gulaga soda nometnēm (1935-1956) tagadējā Krasnojarskas novada ziemeļos, kur ieslodzītajiem lika būvēt metalurģisko kombinātu un strādāt vara un niķeļa raktuvēs.

Pēc Baltijas valstu okupācijas Noriļlagā bez tiesas lēmuma ieslodzīja daļu no deportētajiem Baltijas valstu armijas virsniekiem. Nometnēs nodaļā pie Lamas ezera ieslodzīja Baltijas valstu artilērijas virsniekus, kurus 1942. gadā nošāva. Kopumā nometnē gājuši bojā vairāk kā 1000 latviešu karavīru.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gada 23. jūnijā PSRS Tautas komisāru padome pieņēma lēmumu uzsākt Noriļskas niķeļa kombināta būvi, kuru izpildīt uzdeva NKVD (Iekšlietu tautas komisariātam). Iekšlietu tautas komisārs G.Jagoda izdeva pavēli NKVD pārņemt visus īpašumus un personālsastāvu Noriļskā un organizēt labošanas darbu nometni ar mērķi būvēt niķeļa kombinātu un apgūt tā rajonu.

Ieslodzīto skaits pieauga no apmēram 1200 cilvēkiem 1935. gadā līdz 9000 Lielā terora laikā 1937. gadā, bet maksimālo skaitu tas sasniedza 1951. gadā, kad nometnes 30 nodaļās atradās 72 500 ieslodzīto. Aplēsts, ka kopējais ieslodzīto skaits nometnes 21 gada pastāvēšanas laikā bijis 274 109, saglabājušās ziņas par 15 806 mirušajiem.[2]

Pēc Otrā pasaules kara beigām pieauga par "dzimtenes nodevību" notiesāto politieslodzīto skaits, tādēļ 1948. gada 28. februārī no Noriļlaga izdalīja Gorlaga (krievu: Горлаг — Горный лагерь) "specnometni Nr. 2.", kura ieslodzītie pamatā strādāja raktuvēs. Pēc Staļina nāves no 1953. gada 26. maija līdz 4. augustam Gorlaga nometnē 69 dienas streikoja 16 378 ieslodzītie, kas bija ilgākā ieslodzīto sacelšanās Gulaga vēsturē. No Maskavas atsūtītajai izmeklēšanas grupai neizdevās pierunāt pārtraukt streiku un NKVD karavīri ieņēma nometni un nogalināja daudzus ieslodzītos. Vairāk nekā tūkstoti nemiernieku aizsūtīja uz citam GULAG nometnēm. 1954. gada 25. jūnijā Gorlagu likvidēja un pievienoja Noriļlagam.

1956. gada 22. augustā PSRS Iekšlietu ministrija pavēlēja slēgt Noriļlaga nometni un tā tika likvidēta līdz 1957. gada 1. janvārim.[3][4]

Pazīstami ieslodzītie[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Perestroikas laikā vietējais iedzīvotājs Ivans Sidorovs Lamas ezera ieslodzīto barakas vietā ieraka koka piemiņas stabu bojā gājušajiem Baltijas valstu virsniekiem, kuram piestiprināja plāksni ar mirušo uzvārdiem. 1990. un 1991. gadā no Baltijas valstīm ieradās vairākas ekspedīcijas, kas izraka koka stabu un tā vietā uzstādīja divus betona pieminekļus, no kuriem viens ir vairāk kā divus metrus augsts.

Savukārt Šmita kalna pakājē, vietā, kur līdz 1987. gadam atradās bojā gājušo kapi, ir uzcelts zvanu tornis un atrodas trīs krusti, ko uzstādījuši Baltijas valstu iedzīvotāji. Izveidots piemiņas komplekss "Noriļskas Gogāta" (Норильская Голгофа).[5]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Piemiņas zīmes Sibīrijā Dzintra Geka, Laikraksts "Latvietis" Nr. 105., 2010. gada 25. augustā
  2. Люди Норильлага В. К. Зберовский, «Красноярская пятница» № 15-16 (109-110), 2000. gada 2.-9. jūnijā (krieviski)
  3. «Система исправительно-трудовых лагерей в СССР». Составитель М. Б. Смирнов М.: Звенья, 1998.
  4. Noriļlags (krieviski)
  5. Мемориальные знаки представителям Прибалтики -заключённым Норильлага Archived 2013. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē. projekts X Всероссийские юношеские Чтения им. В.И.Вернадского (krieviski)