Jānis Medenis

Jānis Medenis Personīgā informācija Dzimis 1903. gada 31. maijā Praulienas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) Miris 1961. gada 10. maijā (57 gadi) Murjāņi, Latvijas PSR (tagad Latvija) Tautība latvietis

Literārā darbība Nodarbošanās dzejnieks, tulkotājs Valoda latviešu valoda Rakstīšanas laiks 1920-1961 Žanri dzeja

Jānis Medenis, arī Jānis Mednis (1903-1961), bija latviešu dzejnieks un atdzejotājs. Latviešu Konversācijas vārdnīcas redakcijas atbildīgais sekretārs (1921-1937). Dzejnieka pasaules redzējums bija balstīts latviešu mitoloģijā un viņš bija viens no pirmajiem, kas nopietni pievērsās latviešu strēlnieku tematikai. Iedibinājis tautisko dzejas formu, t.s. Medeņa metrus.

Dzīvesgājums

Dzimis 1903. gada 31. maijā Praulienas pagasta "Lejasješku" zemnieku saimniecības rentnieka Pētera Rūdolfa Medeņa un viņa sievas Ievas ģimenē. Mācījās Praulienas pagastskolā, tad Madonas proreālskolā, Rīgas kultūrtehniskajā vidusskolā un Madonas vidusskolā (1910-1918). Latvijas brīvības cīņu laikā iestājas Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu rotā un piedalījās Bermontiādes cīņās un Latgales atbrīvošanā (1918-1920). Pēc kara beigām 1920. gadā iestājās Latvijas karaskolā, bet 1922. gadā iestājās Latvijas Universitātē, kur studēja baltu filoloģiju un no 1930. gada tiesību zinātnes. 1933. gadā iznāca viņa dzejas krājums „Tecila” par latviešu sarkano strēlnieku „spožumu un postu”. 1932. gadā apprecējās ar „Trākšu” saimnieci Almu Varkali un no 1937. gada dzīvoja Praulienas „Trakšās”, vēlāk līdz 1944. gadam Saikavas pagastā piešķirtajā jaunsaimniecībā.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā Medenis devās bēgļu gaitās uz Kurzemi, kur dzīvoja Ventspils apkaimē un strādāja par dzirnavu pārraugu Vārves pagastā. Kara laikā rakstītā dzeja apkopota krājumā „Burvību grāmata” (izdots ar nosaukumu "Tērandes rozes"). 1946. gadā padomju okupācijas iestādes Medeni apcietināja un ieslodzīja Bolderājas nometnē, kur tapa viņa dzejas krājums „Dieva dārzs” (1946-1948). Padomju tiesa Jānim Medenim piesprieda 10 gadus ieslodzījumā Gulaga soda nometnē, ko viņš izcieta Noriļlaga nometnē, vēlāk nometinājumā Irkutskas apgabalā. Sibīrijā tapa viņa dzejoļu cikls „Noriļskas vainags”. Tikai pēc Staļina nāves dzejniekam atļāva atgriezties dzimtenē, no 1955. gada novembra viņš dzīvoja Rīgā un Murjāņos, daudz strādāja pie Dostojevska, Puškina un Ļermontova tulkojumiem un rakstīja dzeju. Miris Murjāņos 1961. gada 10. maijā.

Bija otrreiz precējies ar tēlnieci Leu Davidovu-Medeni (1921–1986), viņu ģimenē dzimis dēls Vidvuds (1960), radiožurnālists, tradicionālās kultūras popularizētajs, dzejoļu krājuma “Sasoļots vaigs” autors (2012). Jāņa Medeņa mazdēls Ansis Medenis (1984) ir bijušais Latvijas volejbola izlases valstsvienības spēlētājs.

Darbi

Dzejoļu krājumi

• „Torņi pamalē” (1926)
• „Tecila” (1933, Kultūras fonda prēmija)
• „Varenība” (1936, Annas Brigaderes prēmija un Kultūras fonda godalga 1937. gadā)
• „Mūžīga diena” (1937)
• „Teiksmu raksti” (1942)
• „Tērandes rozes” (publicēts trimdas izdevniecībā)
• „Noriļskas vainags” (publicēts 1989. gadā)
• „Dienu krāšņums” (1958)
• „Ugunis naktī. 1905. gads” (1961, pēc autora nāves, vairākas balādes un poēmas atmestas)
• „Dieva dārzs. Putnu ceļš. 1947–1955" (2014)

Kopoti raksti

• „Jāņa Medeņa Raksti” piecos sējumos, kas izdoti ASV (1985-1989)
• "Atkal esmu mājās" (Jānis Medenis), Rīga: Nordik, 2003

Godalgas

• Kultūras fonda godalga (1933, 1936)
• Annas Brigaderes literārā prēmija 3000 Ls par dzeju grāmatu "Varenība" (1937)