Jānis Medenis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Medenis
Jānis Medenis
Personīgā informācija
Dzimis 1903. gada 31. maijā
Praulienas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1961. gada 10. maijā (57 gadi)
Murjāņi, LPSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, tulkotājs
Valoda latviešu valoda
Rakstīšanas laiks 1920-1961
Žanri dzeja

Jānis Medenis, arī Jānis Mednis (1903-1961), bija latviešu dzejnieks un atdzejotājs. Latviešu Konversācijas vārdnīcas redakcijas atbildīgais sekretārs (1921-1937). Dzejnieka pasaules redzējums bija balstīts latviešu mitoloģijā un viņš bija viens no pirmajiem, kas nopietni pievērsās latviešu strēlnieku tematikai.[1] Iedibinājis tautisko dzejas formu, t.s. Medeņa metrus.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1903. gada 31. maijā Praulienas pagasta "Lejasješku" zemnieku saimniecības rentnieka Pētera Rūdolfa Medeņa un viņa sievas Ievas ģimenē.[2] Mācījās Praulienas pagastskolā, tad Madonas proreālskolā, Rīgas kultūrtehniskajā vidusskolā un Madonas vidusskolā (1910-1918). Latvijas brīvības cīņu laikā iestājas Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu rotā un piedalījās Bermontiādes cīņās un Latgales atbrīvošanā (1918-1920). Pēc kara beigām 1920. gadā iestājās Latvijas karaskolā, bet 1922. gadā iestājās Latvijas Universitātē, kur studēja baltu filoloģiju un no 1930. gada tiesību zinātnes. 1933. gadā iznāca viņa dzejas krājums „Tecila” par latviešu sarkano strēlnieku „spožumu un postu”. 1932. gadā apprecējās ar „Trākšu” saimnieci Almu Varkali un no 1937. gada dzīvoja Praulienas „Trakšās”, vēlāk līdz 1944. gadam Saikavas pagastā piešķirtajā jaunsaimniecībā.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā Medenis devās bēgļu gaitās uz Kurzemi, kur dzīvoja Ventspils apkaimē un strādāja par dzirnavu pārraugu Vārves pagastā. Kara laikā rakstītā dzeja apkopota krājumā „Burvību grāmata” (izdots ar nosaukumu "Tērandes rozes"). 1946. gadā padomju okupācijas iestādes Medeni apcietināja un ieslodzīja Bolderājas nometnē, kur tapa viņa dzejas krājums „Dieva dārzs” (1946-1948). Padomju tiesa Jānim Medenim piesprieda 10 gadus ieslodzījumā Gulag soda nometnē, ko viņš izcieta Noriļlaga nometnē, vēlāk nometinājumā Irkutskas apgabalā. Sibīrijā tapa viņa dzejoļu cikls „Noriļskas vainags”. Tikai pēc Staļina nāves dzejniekam atļāva atgriezties dzimtenē, no 1955. gada novembra viņš dzīvoja Rīgā un Murjāņos, daudz strādāja pie Dostojevska, Puškina un Ļermontova tulkojumiem un rakstīja dzeju.[3] Miris Murjāņos 1961. gada 10. maijā.

Bija otrreiz precējies ar tēlnieci Leu Davidovu-Medeni (1921–1986), viņu ģimenē dzimis dēls Vidvuds (1960), radiožurnālists, tradicionālās kultūras popularizētajs, dzejoļu krājuma “Sasoļots vaigs” autors (2012).

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • „Torņi pamalē” (1926)
  • „Tecila” (1933, Kultūras fonda prēmija)
  • „Varenība” (1936, Annas Brigaderes prēmija un Kultūras fonda godalga 1937. gadā)
  • „Mūžīga diena” (1937)
  • „Teiksmu raksti” (1942)
  • „Tērandes rozes” (publicēts trimdas izdevniecībā)
  • „Noriļskas vainags” (publicēts 1989. gadā)
  • „Dienu krāšņums” (1958)
  • „Ugunis naktī. 1905. gads” (1961, pēc autora nāves, vairākas balādes un poēmas atmestas)
  • „Dieva dārzs. Putnu ceļš. 1947–1955" (2014)

Kopoti raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • „Jāņa Medeņa Raksti” piecos sējumos, kas izdoti ASV (1985-1989)
  • "Atkal esmu mājās" (Jānis Medenis), Rīga: Nordik, 2003

Godalgas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kultūras fonda godalga (1933, 1936)
  • Annas Brigaderes literārā prēmija 3000 Ls par dzeju grāmatu "Varenība" (1937)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dzejniekam Jānim Medenim veltīts sarīkojums Kulturasdiena.lv. 2013. gada 8. martā
  2. DZIMTAS KOKS: Stiprs kā mūsu folklora Andris Tiļļa, la.lv 06.07.2012.
  3. Izstāde "Represētie"