Kārlis Kļava
| ||
| Personas dati | ||
|---|---|---|
| Dzimis | 1907. gada 9. martā Zvārdes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad  Latvija)
| |
| Miris | 1943. gada 24. augustā (36 gadu vecumā) Noriļlags, Krievijas PFSR (tagad  Krievija)
| |
| Tautība | latvietis | |
| Profesionālā informācija | ||
| Pārstāvētā valsts | Latvija
| |
| Sporta veids | Šaušana | |
Kārlis Kļava (dzimis 1907. gada 9. martā, miris 1943. gadā)[1] bija latviešu virsnieks, sporta šāvējs. 1937. gada Pasaules meistarsacīkstēs Helsinkos viņš izcīnīja zeltu šaušanā ar automātisko pistoli.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1907. gadā Zvārdes pagastā. 1928. gadā absolvēja Liepājas Valsts tehnikumu. No 1928. gada dienestā Latvijas armijā. 1928.–1929. gadā obligātajā karadienestā; kareivis (1928), dižkareivis (1929), kaprālis (1929); dienēja 3. Jelgavas kājnieku pulkā. 1931. gadā beidza Latvijas kara skolu,[1] no 1932. līdz 1940. gadam bija Rīgas kājnieku pulka virsleitnants.[1] No 1938. gada līdztekus dienestam armijā studēja inženierzinātnes Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē.
Piedalījās 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē, kur šaušanā ar mazkalibra automātisko pistoli 25 m distancē izcīnīja 23. vietu. 1937. gada Pasaules meistarsacīkstēs izcīnīja zeltu šaušanā ar automātisko pistoli, tāpat kļuva par neoficiālo Pasaules meistaru šaušanā ar parabellumu. Viņš ir pirmais Latvijas sportists, kas kādā no sporta veidiem kļuvis par Pasaules čempionu.[2] Vairākas reizes izcīnījis uzvaru Latvijas čempionātā. 1937. gadā ticis atzīts par Latvijas gada labāko sportistu laikraksta "Sporta Pasaule" vērtējumā.[3]
Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada 14. jūnijā Ostroviešu nometnē pie Gulbenes saņēma pavēli ierasties komandieru mācībās. Auto mašīnās virsniekus aizveda dažus kilometrus no Gulbenes mežā. Sekoja rīkojums citam aiz cita doties uz priekšu, tad nogulties uz mutes un rokas izstiept uz priekšu. Pēc pāris stundām 43 latviešu virsniekus ar sasietām rokām sameta automobiļos un aizveda uz Gulbenes staciju, kur ievietoja aizrestētos vagonos un nogādāja līdz Šķirotavas stacijai. Naktī no 16. uz 17. jūniju virsnieku ešelonu izsūtīja uz Padomju Savienību. Virsleitnants Kļava 17. jūnijā Krustpils stacijā izmeta zīmīti, rakstītu uz papirosu kastītes, kur sveicināja savu dzimtenē palikušo dzīvesbiedri Laimu, trīs gadus veco dēlu Jānīti un pārējos piederīgos.[4]
Ieslodzīts Juhnovas, Krasnojarskas, Noriļskas nometnēs. Saskaņā ar PSRS varas iestāžu sniegtajām oficiālajām ziņām, K. Kļava miris ieslodzījumā 1943. gada 24. augustā.[5]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Viestura ordenis, V šķira (1938)[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 404. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
- ↑ «Kuri ir mūsu sporta varoņi?». Tvnet.lv. Skatīts: 2012. gada 1. septembrī.[novecojusi saite]
- ↑ Staģis, Andris (2012. gada 6. martā). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 10 (836): 45. lpp. ISSN 1691-0451.
- ↑ timenote.info
- ↑ Kārlis Kļava Andris Zeļenkovs, Nacionālā enciklopēdija
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Olympedia profils (angliski)
- LOK profils
- ISSF profils (angliski)
 | Šī Latvijas sportista biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
  | Šī Olimpisko spēļu dalībnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||
- Pages with image sizes containing extra px
- Nepabeigti raksti par Latvijas sportistiem
- Nepabeigti raksti par Olimpisko spēļu dalībniekiem
- 1907. gadā dzimušie
- 1941. gadā mirušie
- Latvijas šāvēji
- 1936. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki
- Viestura ordeņa kavalieri
- Saldus novadā dzimušie
- Padomju represiju upuri