Oļegs Konoņenko
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
.jpg)
Oļegs Konoņenko (krievu: Олег Дмитриевич Кононенко; dzimis 1964. gada 21. jūlijā) ir Krievijas kosmonauts, inženieris.
Piecu ilglaicīgo lidojumu laikā Konoņenko ir pavadījis kosmosā vairāk nekā 1110 dienas. 2024. gada 4. februārī viņš pārspēja Genādijam Padalkam piederošo rekordu — 878 dienas kosmosā.
Bērnība un izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oļegs Konoņenko piedzima Čardžovā, Turkmēnijas PSR (tagad Turkmenabata).
Konoņenko 1988. gadā absolvēja Harkivas Žukovska Aviācijas institūtu ar specializāciju lidmašīnu dzinēju jomā, iegūstot inženiera mehāniķa specialitāti. 1996. gada jūlijā viņš pabeidza Augstākos valsts kursus vadības, inženiertehnisko, tehnisko un zinātnisko darbinieku tālākizglītībai patentu un izgudrojumu studijās. Viņš ir absolvējis Krievijas Valsts administrācijas akadēmijas pie Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira filiāli ar specializāciju valsts un pašvaldību vadībā.
Inženiera karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1988. gada aprīļa līdz 1994. gada septembrim Konoņenko Centrālā specializētā konstruktoru biroja 501. nodaļā Kuibiševā (tagad rūpnīca Progress, Samara) strādāja par inženieri (no 1990. gada 1. decembra — par 3. kategorijas inženieri konstruktoru, no 1992. gada 1. aprīļa — par 3. kategorijas inženieri konstruktoru, no 1992. gada 1. decembra — par 1. kategorijas inženieri konstruktoru, no 1994. gada 1. septembra — par vadošo inženieri konstruktoru). Viņš nodarbojās ar sistēmas mēroga projektēšanas un aprēķinu darbiem un kosmosa kuģa energoapgādes sistēmas darba dokumentācijas izstrādi.
Kosmonauta karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1996. gada 29. martā Oļegs Konoņenko tika ieskaitīts kosmonautu sagatavošanas grupā. Pēc vispārējā kosmonauta sagatavošanas kursa 1998. gada 20. martā viņam tika piešķirta kvalifikācija "izmēģinātājs kosmonauts".
No 2001. līdz 2002. gadam viņš gatavojās kā SKS 3. viesekspedīcijas un kosmosa kuģa Sojuz TM-34 dublieru apkalpes lidojuma inženieris. 2002. gada 21. februārī viņu apstiprināja par SKS 9. ekspedīcijas lidojuma inženieri un bija jālido ASV kosmoplānā Space Shuttle. Pēc Columbia katastrofas lidojumu programma vairākkārt tika pārskatīta, līdz Konoņenko izslēdza no Space Shuttle lidojuma.
2005. gada jūlijā Konoņenko iekļāva kosmonautu grupā, kas gatavojās 15, 16. un 17. SKS ekspedīcijai. 2006. gada maijā viņš tika izvelēts par kosmosa kuģa Sojuz TMA-12 lidojuma bortinženieri.
Oļega Konoņenko pirmais lidojums kosmosā sākās 2008. gada 8. aprīlī ar kosmosa kuģi Sojuz TMA-12 dodoties uz Starptautisko kosmosa staciju. Viņš bija 17. ekspedīcijas lidojuma inženieris un veica divas iziešanas kosmosā. 24. oktobrī apkalpe atgriezās uz zemes.
Konoņenko bija Sojuz TMA-01M dublieru apkalpes lidojuma inženieris un Sojuz TMA-02M dublieru apkalpes komandieris.
Otro reizi kosmosā Oļegs Konoņenko devās 2011. gada 21. decembrī ar kosmosa kuģi Sojuz TMA-03M SKS-30/31 ekspedīcijā. Viņš bija 31. ekspedīcijas komandieris un veica vienu iziešanu kosmosā. Uz zemes viņš atgriezās 2012. gada 1. jūlijā.
Trešais Konoņenko kosmiskais lidojums sākās 2015. gada 23. jūlijā, viņam esot kosmosa kuģa Sojuz TMA-17M komandierim. Viņš bija 44. un 45. lidojuma inženieris. Uz zemes viņš atgriezās 2015. gada 11. decembrī.
2016. gada 10. novembrī Oļegs Konoņenko kļuva par kosmonautu vienības komandieri.
Konoņenko ceturtais kosmiskais lidojums sākās 2018. gada 3. decembrī, esot kosmosa kuģa Sojuz MS-11 komandierim. Viņš bija SKS 57. ekspedīcijas lidojuma inženieris, 58. ekspedīcijas un 59. ekspedīcijas komandieris un veica divas iziešanas kosmosā. Uz zemes viņš atgriezās 2019. gada 24. jūnijā.
Piekto reizi kosmosā Oļegs Konoņenko devās 2023. gada 15. septembrī, esot kosmosa kuģa Sojuz MS-24 komandierim. Viņš bija SKS 69. un 70. ekspedīcijas lidojuma inženieris, kā arī 70. un 71. ekspedīcijas komandieris. Saistībā ar to, ka ar Sojuz MS-24 uz zemes atgriezās SKS 21. Krievijas viesekspedīcija ar Baltkrievijas pirmo kosmonauti Marinu Vasiļevsku, Konoņenko atgriešanās bija pārcelta par 6 mēnešiem vēlāk ar Sojuz MS-25. Viņš uz zemes nolaidās 2024. gada 23. septembrī, lidojumā pavadot 373 dienas 20 stundas 14 minūtes.
Kosmisko lidojumu kopsavilkums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Kosmosa kuģis | Starta datums | Nolaišanās datums | Apkalpes biedri | Pozīcija | Ilgums | Piezīmes | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Sojuz TMA-12 | 08.04.2008. | 24.10.2008. | Sergejs Volkovs Ī Sojona↑ Ričards Geriots↓ |
lidojuma inženieris | 198 d 16 h 21 min | SKS-17 |
| 2. | Sojuz TMA-03M | 21.12.2011. | 01.07.2012. | Andrejs Keiperss Donalds Petits |
komandieris | 192 d 18 h 58 min | SKS-30, SKS-31 |
| 3. | Sojuz TMA-17M | 22.07.2015. | 11.12.2015. | Kimija Jui Čells Lindgrēns |
komandieris | 141 d 16 h 9 min | SKS-44, SKS-45 |
| 4. | Sojuz MS-11 | 03.12.2018. | 25.06.2019. | Davids Senžaks, Enna Makleina | komandieris | 203 d 15 h 16 min | SKS-57, SKS-58, SKS-59 |
| 5. | Sojuz MS-24 | 15.09.2023. | Nikolajs Čubs,Lorela O'Hāra | komandieris | 373 d 20 h 14 min | SKS-69, SKS-70, SKS-71 | |
| Sojuz MS-25 | 23.09.2024. | Nikolajs ČubsTreisija Koldvela Daisone |
Iziešanas atklātā kosmosā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Misija | Slūžu kamera | Kosmonauti | Sākums (UTC) | Beigas | Ilgums | Darbība |
|---|---|---|---|---|---|---|
| SKS-30 | Pirs | Antons Škapļerovs Oļegs Konoņenko |
16.02.2012. 14:31 | 16.02.2012. 20:46 | 6 stundas 15 minūtes | Kravas celtņa GStM-1 noņemšana no Pirs moduļa un uzstādīšana uz Poisk. Uz Poisk uzstādīts materiālu paraugu bloks Vinoslivostˈ. Noņemti virsmas paraugi no Zvezda moduļa. |
| SKS-57 | Pirs | Oļegs Konoņenko Sergejs Prokopjevs |
11.12.2018. 15:59 | 23:44 | 7 h 45 min | Ar Strela manipulatoru palīdzību kosmonauti nokļuva pie Sojuz MS-09 orbitālā nodalījuma. Pret to vietu, kur augustā tika atklāts korpusā izurbts caurums, viņi pārgrieza ārējo slāņu siltumizolāciju un mikrometeoroīdu aizsardzības pārklāju. Tad viņi paņēma paraugus no materiāla, ar kuru bija aizdarīts caurums un paraugus apkārt tam, kā arī veica fotografēšanu. |
| SKS-59 | Pirs | Oļegs Konoņenko Aleksejs Ovčiņins |
29.05.2019. 15:42 | 21:43 | 6 h 1 min | Noņemtas eksperimenta Test eksponēšanas iekārtas un noņemti paraugi, lai novērtētu stacijas virsmas iespējamos mikrobojājumus. Izmainīta spiediena un izgulsnēšanās kontroles bloka orientācija. Demontēti neizmantotie kabeļi un mēriekārtas. Šī iziešana kosmosā bija veltīta pirmajam cilvēkam, kas izgājis atklātā kosmosā Aleksejam Ļeonovam, kuram 30. maijā bija 85 gadu jubileja. |
| SKS-70 | Poisk | Oļegs KonoņenkoNikolajs Čubs | 25.10.2023. 17:49:03 | 26.10.2023. 01:30:33 | 7 h 41 min | Kosmonauti nofotografēja Nauka moduļa bojāto radiatoru un noslēdza vārstus, lai izolētu radiatoru un izlaistu dzesēšanas šķidruma atlikumu. Vienā no izlaišanas reizēm Konoņenko tika apsmidzināts, un dzesēšanas šķidrums nokļuva uz vienas no viņa trosēm. Trose tika ievietota atkritumu maisā un novietota ārpusē, lai to degazētu, savukārt Kononenko skafandru noslaucīja, lai novērstu dzesēšanas šķidruma iekļūšanu stacijā. Kosmonauti uz Nauka uzstādīja mini radaru Napor, kas novērotu Zemes virsmu; tā izvietošanas laikā viena no eņģēm iestrēga. To atrisināt paredzēts nākamajā iziešanas laikā. Viņi arī palaida studentu nanopavadoni Parus-MGTU, ar paredzēts izmēģināt divas saules buras (pēc palaišanas buras neatvērās). Beigās kosmonauti izmeta divus dvieļus, ar ko tīrīja dzesēšanas šķidrumu. |
| SKS-71 | Poisk | Oļegs KonoņenkoNikolajs Čubs | 25.04.2024. 14:57 | 19:33 | 4 h 36 min | Kosmonauti uzstādīja eksperimentu platformu. Nauka moduļa galā noregulēja Napor-miniRSA antenas paneli un ieguva "uztriepes" paraugus. Pie Poisk noņemts Biorisk-MSN1 2. konteiners. No Zvezda URM-D darbstacijas noņemts RK-21-8 adapters un pārvietots uz Poisk. Noregulēta BKDO iekārta. Uzstādītas Kvartz-M un TKK-KM (Perspektiva) iekārtas. |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oļegs Konoņenko.- Biogrāfija astronaut.ru, (krieviski)
- Biogrāfija NASA, (angliski)
