Ojārs Āboltiņš
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Ojārs Pēteris Āboltiņš (dzimis 1936. gada 22. jūnijā, miris 2023. gada 21. novembrī) bija latviešu ģeologs, ģeogrāfs un augstskolas pasniedzējs. Ģeoloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors. Pazīstams ar pētījumiem par ledāja augstieņu klasifikāciju un salveida akumulatīvi glaciostrukturālo augstieņu veidošanās teoriju.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1936. gadā. Bērnību pavadīja Launkalnes pagastā. Viņš skolas gaitas uzsāka Launkalnes pamatskolā, turpināja Mežoles septiņgadīgajā skolā un beidza Smiltenes vidusskolā. Skolas gados spēlējis futbolu Smiltenes komandā. Šajā laikā arī sadraudzējies ar citu vēlāk ievērojamu ģeogrāfu Gunti Eberhardu.
Pēc vidusskolas beigšanas 1955. gadā O. Āboltiņš iestājās Latvijas Valsts Universitātē (LVU), kur studēja ģeoloģiju un ģeogrāfiju. Par labu šai izvēlei nozīmīga bija viņa tikšanās ar ģeoloģijas docentu Eduardu Grīnbergu, kurš Pļaviņās vadīja studentu praksi ģeoloģijā. O. Āboltiņš bija aktīvs studentu zinātniskajā darbā, piedalījās ekspedīcijās un ekskursijās.
Strādājis Latvijas PSR Ģeoloģijas pārvaldē kā ģeologs un vadošais ģeologs. Piedalījies ģeoloģiskajos pētījumos un kartēšanas darbos Latvijā un citur PSRS.
Ģeogrāfijas zinātņu kandidāta grādu par pētījumu "Gaujas un tās pieteku ieleju sistēmas attīstību leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā" aizstāvējis 1966. gadā Viļņā. 1991. gadā PSRS Zinātņu akadēmijā aizstāvēta ģeogrāfijas zinātņu doktora disertācija ģeomorfoloģijas un evolucionārās ģeogrāfijas apakšnozarē par glaciostruktūrām un ledāja morfoģenēzi, kas balstās uz ilgstošiem un detāliem pētījumiem par Latvijas ledāja augstieņu kā reljefa lielformu un to saposmojumu veidojošo reljefa vidējformu iekšējās uzbūves pētījumiem.[1]
No 1974. līdz 2009. gadam gada strādāja Latvijas Universitātē (sākotnēji LVU) kā docents Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas katedrā. Vadīja studentu mācības un prakses ģeoloģijā un ģeogrāfijā, kā arī pētīja Latvijas kvartāra nogulumus un reljefu.
Bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Ģeogrāfijas biedrības priekšsēdētājs, Latvijas Ģeoloģijas biedrības valdes loceklis. Publicējis daudzus zinātniskos rakstus un grāmatas (3 monogrāfijas, vairāk nekā 250 zinātniskās publikācijas, rakstu krājumi un žurnāli, kā arī daudzi mācību līdzekļi un populārzinātniski izdevumi). Atzīts par Latvijas Universitātes emeritēto profesoru un valsts emeritēto zinātnieku. Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.
O. Āboltiņš izcēlās ar erudīciju un plašām zināšanām vēsturē, politikā un sportā. Brīvajā laikā aizrāvās ar makšķerēšanu, fotografēšanu un dārzkopību.[2] Dēls Artis Āboltiņš arī ieguvis ģeologa izglītību, bet atzīst sevi par "profesionālu piedzīvojumu meklētāju".[3]
O. Āboltiņš miris 2023. gada 21. novembrī. 2024. gada februārī iznāca ģeologa atmiņu grāmata "Tā bija, atgadījās, notika… Ģeologa dzīves atsegums".[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Profesors Ojārs Āboltiņš LU bibliotēka
- ↑ «Mūžības ceļā devies emeritētais profesors, ģeomorfologs, ģeologs Ojārs Pēteris Āboltiņš». www.geo.lu.lv (latviešu). 2023-11-22. Skatīts: 2023-11-25.
- ↑ «Artis Aboltins». Poseidon (latviešu). Skatīts: 2024-02-09.[novecojusi saite]
- ↑ LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. «#grāmata».
|