Orala
Orala | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
Орал | ||
| ||
Koordinātas: 51°14′0″N 51°22′0″E / 51.23333°N 51.36667°EKoordinātas: 51°14′0″N 51°22′0″E / 51.23333°N 51.36667°E | ||
Valsts | Kazahstāna | |
Apgabals | Rietumkazahstānas apgabals | |
Dibināta | 1584 | |
Pilsētas tiesības | 1613 | |
Administrācija | ||
• Akims (mērs) | Saginbeks Mutaševs | |
Platība | ||
• Kopējā | 209,83 km2 | |
Augstums | 35 m | |
Iedzīvotāji (2021) | ||
• kopā | 230 354 | |
• blīvums | 1 097,8/km² | |
Laika josla | BTT (UTC+5) | |
Pasta indekss | 090000 - 090013 | |
Tālruņu kods | +7 71122 [1] | |
Mājaslapa |
uralsk | |
Orala Vikikrātuvē |
Orala (kazahu: Орал), agrāk Uraļska (krievu: Уральск), ir pilsēta ziemeļrietumu Kazahstānā, pie Urālas un Čoganas satekas, netālu no Krievijas robežas. Tā kā tā atrodas Urālas rietumkrastā, ģeogrāfiski tā atrodas Eiropā. Tās iedzīvotāju skaits ir 210 600 un tā ir Rietumkazahstānas apgabala galvaspilsēta. Iedzīvotāji pārsvarā ir krievi (54%) un kazahi (34%).
Orala ir lauksaimniecības un rūpniecības centrs un ir bijis nozīmīgs tirdzniecības punkts kopš dibināšanas. Gadsimtiem ilgi pa Urālas upi ir darbojusies baržu satiksme starp Kaspijas jūru un Urālu kalniem. Mūsdienās tas ir viens no ieejas punktiem dzelzceļa satiksmei no Eiropas uz Sibīriju, apkalpojot daudzos naftas laukus Kaspijas baseinā un rūpniecības pilsētas dienvidu Urālos. Pilsētā ir arī Oralas Ak Zhol lidosta.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dibināta kā Žajikas cietoksnis Zelta Ordas hanu Uzbeghana un Džanibeka valdīšanas laikā 14. gadsimtā. Pēc 1440. gada nonāca Nogaju ordas sastāvā, 16. gadsimtā to ieņēma kazahi, 1584. gadā Jaikas kazaki nodibināja savu nocietinājumu (Яицкий городок). Kad tatāri to nopostīja, 1613. gadā kazaki nodibināja jaunu nocietinājumu 50 km attālumā no senākā cietokšņa. Cietoksnis Jemeļjana Pugačova sacelšanās laikā izturēja aplenkumu no 1773. gada 30. decembra līdz 1774. gada 17. aprīlim. Krievijas Impērijas armija komandiera Manzurova vadībā ieņēma pilsētu pēc tam, kad Sergejs Goļicins bija ieņēmis Orenburgu. Tā kā Jaikas kazaki bija nemiernieku pusē, ķeizariene Katrīna II 1775. gada 15. janvārī lika pārdēvēt Žajikas upi par Urālu un Žajiku par Uraļsku.
1833. gada septembrī Puškins kopā ar draugu Vladimiru Daļu apmeklēja pilsētu, veicot pētījumu savai grāmatai "Pugačova sacelšanās vēsture" un savam romānam "Kapteiņa meita".
Krievijas pilsoņu kara laikā pilsētu aplenca kazahu armija. Tās aizsardzībā piedalījās Mihails Frunze, Vasīlijs Čapajevs un Georgijs Žukovs. Uraļsku pārsauca par Oralu pēc tam, kad Kazahstāna 1991. gadā ieguva neatkarību.
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsētu pārstāv futbola klubs FC Akzhayik.
Sadraudzības pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Orala.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- NASA Earth Observatory Arhivēts 2006. gada 1. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- Oralas telefongrāmata
Šis ar Kazahstānu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|