Pugačova vadītā sacelšanās

Pugačova vadītā sacelšanās
Pugačovs spriež tiesu (Perova glezna, 1875)
Datums 1773. gada 17. septembris — 1775. gads (aktīvās kaujas darbības līdz 1774. gadam) Vieta Krievijas Impērija (Orenburgas guberņa, Sibīrijas guberņa (rietumdaļa), Kazaņas guberņa, Ņižņijnovgorodas guberņa, Astrahaņas guberņa)
Karotāji
Urālu kazaki Orenburgas kazaki zemnieki baškīri kazahi tatāri čuvaši mordvieši udmurti	Krievijas Impērija
Komandieri un līderi
Jemeļjans Pugačovs Andrejs Ovčiņņikovs Ivans Zarubins Hlopoša Iļja Arapovs Mihails Tolkačovs Ivans Grjaznovs Ivans Beloborodovs Fjodors Derbetevs Kinzja Arslanovs Julajs Aznalins Salavats Julajevs Kanzafars Usajevs	Katrīna II Lielā Vasilijs Kars Aleksandrs Bibikovs Fjodors Ščerbatovs Pjotrs Panins Pjotrs Golicins Pavels Mansurovs Ivans Dekolongs Dmitrijs Gagrins Ivans Miheļsons Karls Mufeļs Fjodors Freimans Ivans Reinsdorps Ivans Cipļatevs Aleksandrs Suvorovs

Pugačova sacelšanās (krievu: Пугачёвское восстание), arī Pugačova dumpis (Пугачёвский бунт), Zemnieku karš Jemeļjana Pugačova vadībā (Крестьянская война под предводительством Емельяна Пугачёва) vai Pugačovščina (Пугачёвщина), bija Žajikas kazaku aizsākta sacelšanās, kas no nemieriem 1773. gadā pārgāja karā, kas ilga līdz 1775. gadam, un kurā kazaki, zemnieki, Urālu un Pievolgas tautas vērsās pret Krievijas impērijas ķeizarieni Katrīnu II. Krievijas impērijas armijas vienības komandēja arī vācbaltiešu ģenerāļi Johans Klapje de Kolongs (Деколонг), Magnuss Ferdinands fon Freimans (Фрейман), Johans fon Mihelsons (Михельсон).

Norise

1772. gadā Žajikas pilsētā (mūsdienās Orala) uzliesmoja kazaku nemieri pret Krievijas Impērijas armijas vadītājiem. Nemieri tika apspiesti, bet kazaki ar to nebija mierā. 1772. gadā Donas kazaks Jemeļjans Pugačovs pasludināja sevi par Krievijas caru Pēteri III, kurš 1762. gadā izglābies no nāves. Pugačovu arestēja, tomēr viņš izbēga un sāka pulcēt neapmierinātos kazakus.

1773. gada 17. septembrī Pugačova vadībā sākās sacelšanās Orenbugas guberņā (Urālu kalnos, Kamas upes apkārtnē, Baškīrijā) un Sibīrijas guberņas rietumos. Nemierniekiem piebiedrojās Urālu rūpnīcu zemnieki un Krievijas impērijas mazākumtautības (baškīri, kalmiki, tatāri, kazahi, čuvaši). Sacelšanās aptvēra Urālus, Baškīriju, Sibīrijas rietumdaļu, Pievolgu. 1774. gada jūlijā nemiernieki ieņēma Kazaņas kremli, tomēr 1774. gada augustā cieta sakāvi pie Caricinas.

8. septembrī Pugačova vienības kazaki, vēlēdamies paglābties no represijām, viņu sagūstīja un nodeva varas iestādēm. Pugačovs tika aizvests uz Maskavu, kur viņu sodīja ar nāvi.

Piemiņa

Pugačova sacelšanās notikumus Aleksandrs Puškins aprakstījis romānā “Kapteiņa meitiņa” (Капитанская дочка, 1836).