Afanasijs Ordins-Naščokins

Afanasijs Ordins-Naščokins; Афанасий Лаврентьевич Ордин-Нащокин
	Krievijas caristes ārlietu vadītājs
	Amatā; 1667 — 1671
Priekštecis	Jerofejs Almazs
Pēctecis	Artamons Matvejevs
Dzimšanas dati	1605. gadā; Opočka, Krievijas cariste; (tagad Krievija)
Miršanas dati	1680. gadā; Kripeckas klosteris pie Pleskavas, Krievijas cariste; (tagad Krievija)
Reliģija	pareizticība

Afanasijs Ordins-Naščokins (krievu: Афанасий Лаврентьевич Ордин-Нащокин; ap 1606—1680) bija Krievijas caristes diplomāts, Kokneses vaivads Otrā Ziemeļu kara laikā (1656—1661). Parakstīja pret Zviedriju vērstu Krievijas caristes militārās savienības līgumu ar Kurzemes un Zemgales hercogu Jēkabu (1656).

Dzīvesgājums

Dzimis apmēram 1605. gadā Opočkā. Pleskavā apguva matemātiku, vācu, poļu un latīņu valodas. 1642. gada kļuva par diplomātu, atbalstīja pret Zviedriju vērstas Krievijas un Polijas-Lietuvas kopvalsts savienības izveidi.

Otrā Ziemeļu kara sākumā 1656. gadā parakstīja sadarbības līgumu ar hercogu Jēkabu. Kad Krievijas cars Aleksejs Mihailovičs ieņēma Kokneses pili, Afanasijs Ordins-Naščokins tika iecelts par Kokneses vaivadu ar uzdevumu Rīgas ieņemšanai un karaspēka apgādei ierīkot kuģu būvētavu Kokneses ostā. Ar Kurzemes amatnieku palīdzību uzbūvētie kuģi veidoja pirmo krievu flotili Baltijas jūras baseinā. Koknesi pārdēvēja par cara dēla Dmitrija pilsētu (krievu: Царевич-Дмитриев)

1657. gada martā Zviedrijas armija sāka pretuzbrukumu un ielenca Vidzemes vaivada (воевода лифляндский) Ordina-Naščokina komandēto karaspēku Gaujienas pilī (город Анзел). Jūnijā Pleskavas vaivads Matvejs Šeremetjevs (Матвей Шереметев) pārtrauca Gaujienas pils aplenkumu, bet zaudēja Valkas kaujā.^[1]

Vaivads Afanasijs Ordins-Naščokins piedalījās Valiesāras pamiera noslēgšanā 1658. gada decembrī. Cerēdams nostiprināties Vidzemē uz ilgu laiku, viņš pilsētā veidoja Krievijas eksporta preču centrālo noliktavu, uzpirka Kurzemes manufaktūru ražojumus un vara stieņus, ierīkoja Krievijas monētu kaltuvi. Tomēr pēc Kardisas miera līguma 1661. gadā Krievija bija spiesta atdot visas okupētās teritorijas un iznīcināt Daugavas kuģu flotili. 1661. gadā viņš nesekmīgi centās nolēgt līgumu ar hercogu Jēkabu par Kurzemes ostu izmantošanu Krievijas eksportam uz ārzemēm.^[2]

Pēc kara beigām Ordins-Naščokins tika iecelts par Pleskavas vaivadu, 1667. gadā piedalījās Andrusovas pamiera sarunās ar poļiem. Pēc Krievijai veiksmīgajām sarunām viņu paaugstināja bajāru kārtā un iecēla par Krievijas ārlietu (Посольский приказ) vadītāju. Viņš veicināja Krievijas manufaktūru dibināšanu pēc Kurzemes parauga, piedāvāja dot pilsētām pašvaldību tiesības, reformēt armiju, izveidot kara floti. 1671. gadā Afanāsijs Ordins-Naščokins atstādināja valsts dienestu un mūža pēdējos gadus viņš ar mūka Antonija vārdu pavadīja Kripeckas klosterī (Крыпецкий монастырь) pie Pleskavas.^[3]

Piemiņa

Krievijas ārlietu resora vadītāja Ordina-Naščokina skulptūra atrodama monumentā "Tūkstošgadīgā Krievija" Novgorodā (1862).

Atsauces

↑ Курбатов О. А. Русско-шведская война 1656-58 гг.: проблемы критики военно-исторических источников. // Россия и Швеция в средневековье и новое время: архивное и музейное наследие. М, 2002. С. 150 — 166. (krieviski)
↑ Афанасий Лаврентьевич Ордин-Нащокин. Предтеча Петра Великого (krieviski)
↑ russkije.lv

[1] Курбатов О. А. Русско-шведская война 1656-58 гг.: проблемы критики военно-исторических источников. // Россия и Швеция в средневековье и новое время: архивное и музейное наследие. М, 2002. С. 150 — 166. (krieviski)

[2] Афанасий Лаврентьевич Ордин-Нащокин. Предтеча Петра Великого (krieviski)

[3] russkije.lv

[1]

[2]

[3]