Pāriet uz saturu

Rīgas aplenkums (1656)

Vikipēdijas lapa
Rīgas aplenkums (1656)
Daļa no Otrā Ziemeļu kara

Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra).
Datums1656. gada 21. augusts – 5. oktobris
Vieta
Iznākums Zviedru uzvara, krievu karaspēks noņēma aplenkumu
Karotāji
Valsts karogs: ZviedrijaZviedrijas impērija Krievijas cariste
Komandieri un līderi
Simons Grundels-Helmfelds Cars Aleksejs Mihailovičs
Spēks
7389 apm. 25 000[1]
Zaudējumi
minimāli 14 000 mirušie (Zviedru aplēses)
Šis raksts ir par 1656. gada Rīgas aplenkumu. Par citām jēdziena Rīgas aplenkums nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

1656. gada Rīgas aplenkums no 1656. gada 22. augusta līdz 5. oktobrim bija pirmais Krievijas caristes mēģinājums iekarot Rīgas pilsētu un pakļaut Daugavas ūdensceļu Otrā Ziemeļu kara laikā.

Rīgas aplenkums sākās 22. augustā, un pilsētu aizstāvēja ap 10 000 vīru, to starpā 2000 jātnieku. Uzbrucēju bija ap 30 000, to skaitā ap 8000 tatāru, kalmiku un kazaku jātnieku. Galvenā kara apmetne tika izvietota tagadējā Ķengaraga apkaimē, krievi ieņēma arī Kobronskansti Daugavas kreisajā pusē. Galvenie uzbrukumi cietoksnim bija trīs vietās - pie Rīgas pils, pie Pirts bastiona un pie Mārstaļu vārtiem, kur aizstāvju artilērija nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus. Cars Aleksejs Mihailovičs, kas vadīja aplenkumu, pavēlēja rakt ierakumus arvien tuvāk pilsētai un 18 lielgabalu baterijas tika pievirzītas arvien tuvāk nocietinājumiem. Lai arī krieviem izdevās ieņemt divus zemes vaļņus un lielgabali tika novietoti uz vēlāk nolīdzinātā Kubes kalna (tagad - Esplanādes laukums), tomēr Rīgas cietoksnis bija neieņemams, un 5. oktobrī tika dota pavēle atkāpties.

Rīgas komponists Johans Valentīns Mēders (Meder, 1649–1719) 1684. gadā sacerēja skaņdarbu "Ko gan kurn tas cilvēks?" (lejasvācu: "Wie murren denn die Leut’?") pateicībā par Rīgas atbrīvošanu no maskaviešu aplenkuma 1656. gada rudenī. Skaņdarba rokraksts pēc Lielā Ziemeļu kara nonāca Zviedrijā un šodien kā viens no Dībena kolekcijas autogrāfiem glabājas Upsalas Universitātes bibliotēkā (S-Uu, vok.mus.i hs. 28:9).[2]

  1. Claes-Göran Isacson, Karl X Gustavs Krig (2002) Lund, Historiska Media. Sida 79. ISBN 91-89442-57-1
  2. Vai zini, ka 17. gadsimta komponists Mēders ir veltījis skaņdarbu Rīgas vēsturei? Lolita Fūrmane, lsm.lv 2024. gada 25. aprīlī