Orhideju dzimta

Orhideju dzimta; Orchidaceae (Juss.)
	Stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Spargeļu rinda (Asparagales)
Dzimta	Orhideju dzimta (Orchidaceae)
	Orhideju dzimta Vikikrātuvē

Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē. Zināmas līdz 24500 orhideju sugām.^[1] Vairākums sugu sastopamas tropos, lietus mežos.

Sistemātika

Tagad orhideju dzimta ietilpst sparģeļu rindā (Asparagales). Agrāk un citās sistemātikās tā pieder pie orhideju rindas (Orchidales)^[2] vai sīksēklu augiem (Microspermae).^[3]

Orhideju dzimtā ir šādas apakšdzimtas:

Apostasioideae - 16 sugas, tikai Dienvidrietumāzijā;
Cypripedioideae - 130 sugas Amerikas tropos, Eiropā un Āzijā;
Vanilloideae - 180 sugas;
Orchidoideae - aptuveni 3600 sugas gandrīz visā pasaulē;
Epidendroideae - aptuveni 20000 sugas.

Morfoloģija

Saknes

Orhidejām ir tikai sekundāras saknes, augošas no stublāja vai gumiem. Uz zemes augošajām orhidejām parasti ir gan saknenis, gan sakņu gumi. Dažreiz pazemes orgāns sastāv no viena guma, kas apakšdaļā atgādina sakni. Ik gadus izveidojas jauns gums, kur uzkrājas barības vielas nākamā gada stumbram, lapām. Citām orhidejām ir tikai daudz sakņu, bet nav gumu. Piemēram, ligzdenei ir tikai saknes un tā barību saņem ar sēnes palīdzību. Epifītiskajām orhidejām saknēs var būt arī hlorofils. To saknes veidotas tā, lai augs varētu augt uz kokiem.

Stublājs

Stublājs parasti vienkāršs, bet retāk stumbrs vai ziedkopa ir sazarojis. Dažreiz stublājs caurs.

Lapas

Lapas veselas. Tās sakārtotas rozetē vai pamīšus. Dzīslojums līdztekus, lokveidīgs, retāk tīklveidīgs (piem., Goodyera repens).

Ziedi

Apziednis ar 6 vainagveida lapām, kas sakārtotas 2 gredzenos. 3 ārējā gredzena lapas (S - *sepal* no latīņu: *separatus + petalum* = kauslapa) parasti gandrīz vienādas. Apziedņa iekšējā gredzena lapas atšķirīgas, 2 vainaglapas (P - *petalum*) un lūpa (L)

Ziedi divdzimumu, seglapu žāklēs vārpās vai ķekaros, retāk pa vienam. Apziednim ir 6 vainagveida lapas, kas sakārtotas 2 gredzenos. 3 ārējā gredzena lapas parasti gandrīz vienādas. Apziedņa iekšējā gredzena lapas atšķirīgas, 2 lapas līdzīgas ārējā gredzena lapām.

Trešā - lūpa, atšķiras no visām pārējām apziedņa lapām pēc formas, krāsas un lieluma. Ziedam plaukstot, sēklotne vai ziedkāts pagriežas pa 180°, retāk pa 360°. Tāpēc lūpa parasti vērsta uz leju. Pie lūpas pamata bieži ir caurs pagarinājums - piesis, kur uzkrājas nektārs. Parasti attīstīta ir tikai viena putekšņlapa, retāk 2. Tā ir saaugusi ar irbuli un veido kolonu. Putekšņi ligzdās saķepuši ķīļveida vai vālesveida masā, polinijā.

Auglis

Auglis - pogaļa, kas atveras ar 6 gareniskām plaisām. Sēklas ļoti sīkas, bez endospermas. Tās dīgst tikai mikorizas sēņu klātbūtnē.

Ekoloģija

Aug uz zemes, kā arī kokos (tādas orhidejas sauc arī par epifītiskajām orhidejām). Visām orhideju sugām jābūt mikorizai, lai varētu uzdīgt sēklas. Dažiem saprofītiem augiem mikoriza vajadzīga vienmēr. Dažas sugas ir specializējušās un ieņem šauras ekoloģiskās nišas, gan pēc augsnes, gan pēc mikorizas biedra, gan pēc kukaiņa, kas to apaugļo.

Izmantošana

Garšviela

Viszināmākā orhideju suga, ko izmanto garšvielas iegūšanai, ir vaniļa Vanilla planifolia.

Košumaugi

Orhidejas dzimtas sugām ir liela dekoratīvā nozīme. Dažas sugas vai jaunos hibrīdus audzē kā istabaugus. Citas sugas izmanto par grieztajām puķēm.

Tautas medicīna

Dzegužpuķu, gimnadēniju un naktsvijoļu jaunos gumus izmanto kā zāles (tuber salep). Gumos ir ciete un gļotas. Tās bieži tika izmantotas tautas medicīnā kā universālas zāles pret vīriešu slimībām, sevišķi pret impotenci; cietes dēļ arī pret caureju. Eiropā ļoti plaši sastopams bija ticējums: "ja ēd gumu, tad dzims puika", no kurienes nosaukums "puiku zāles" jeb Orchis morio. Bet arī: “piegulē̦tām meitām jāē̦d orchis moris (puiku zāles, dze̦guzes kumoss) saknes, tad viņu kauns nenāks gaismā”^[4] Mūsdienu medicīna noliedz šāda pielietojuma efektivitāti.

Latvijā sastopamās sugas

Latvijā sastopamas 33 savvaļas orhideju sugas. Vairākums ir valsts aizsardzībā. Latvijā tās aug tikai uz zemes, pļavās, mežos un purvos.

Cypripedum

Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus)

Neottianthe

Cepurainā neotiante (Neottianthe cucullata)

Cephalanthera

Sarkanā cefalantēra (Cephalanthera rubra)

Garlapu cefalantēra (Cephalanthera longifolia), laikam Latvijā izzudusi suga

Ophrys

Mušu ofrīda (Ophrys insectifera)

Dzegužpirkstītes (Dactylorhiza)

Stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata)

Iedzeltenā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza ochroleuca vai Dactylorhiza incarnata ssp. ochroleuca)

Asinssārtā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza cruenta vai Dactylorhiza incarnata ssp. cruenta)

Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica vai D. longifolia)

Plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata)

Fuksa dzegužpirkstīte (Dactylorhiza fuchsii)

Traunsteinera dzegužpirkstīte (Dactylorhiza traunsteineri) vai Rusova dzegužpirkstīte (Dactylorhiza russowii)

Dzegužpuķes (Orchis).

Vīru dzegužpuķe (Orchis mascula)

Bruņcepuru dzegužpuķe (Orchis militaris)

Zalkšu dzegužpuķe (Orchis morio)

Deguma dzegužpuķe (Orchis ustulata)

Gymnadenia

Odu gimnadēnija (Gymnadenia conopsea)

Platanthera

Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia)

Zaļziedu naktsvijole (Platanthera chlorantha)

Herminium

Vienguma hermīnija (Herminium monorchis)

Liparis

Lēzeļa lipare (Liparis loeselii)

Hammarbya

Purva sūnene (Hammarbya paludosa)

Malaxis

Purvāju vienlape (Malaxis monophyllos)

Coeloglossum

Zaļā dobziede (Coeloglossum viride)

Listera

Sirdsveida divlape (Listera cordata)

Ovālā divlape (Listera ovata)

Corallorhiza

Trejdaivu koraļļsakne (Corallorhiza trifida)

Epipogon

Bezlapu epipogija (Epipogon aphyllum)

Neottia

Parastā ligzdene (Neottia nidus-avis)

Epipactis

Platlapu dzeguzene (Epipactis helleborine)

Purva dzeguzene (Epipactis palustris)

Tumšsarkanā dzeguzene (Epipactis atrorubens)

Goodyera

Ložņu saulenīte (Goodyera repens).

Atsauces

↑ Andreas Bresinsky, Christian Körner, Joachim W. Kadereit, Gunther Neuhaus, Uwe Sonnewald: Strasburger — Lehrbuch der Botanik. Begründet von E. Strasburger. Spektrum Akademischer Verlag, Heidelberg 2008 (36. Aufl.) ISBN 978-3-8274-1455-7
↑ Latvijas sēklaugi^{[novecojusi saite]}
↑ Latvijas PSR flora
↑ Kārlis Mīlenbahs: Latviešu valodas vārdnīca II: 314. Izrediģēja, papildināja un publicēja Jānis Endzelīns.

Literatūra

Galenieks, P. u. ct. Latvijas PSR flora I. Rīga. 1953.
Cepurīte, Biruta. Latvijas vaskulāro augu flora 7 - Orhideju dzimta (Orchidaceae) Rīga. 2005. ISBN 9984-9821-0-6

Ārējās saites

Orhideju dzimtas sugas Latvijā^{[novecojusi saite]}

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Orhideju dzimta

[1] Andreas Bresinsky, Christian Körner, Joachim W. Kadereit, Gunther Neuhaus, Uwe Sonnewald: Strasburger — Lehrbuch der Botanik. Begründet von E. Strasburger. Spektrum Akademischer Verlag, Heidelberg 2008 (36. Aufl.) ISBN 978-3-8274-1455-7

[2] Latvijas sēklaugi^{[novecojusi saite]}

[3] Latvijas PSR flora

[4] Kārlis Mīlenbahs: Latviešu valodas vārdnīca II: 314. Izrediģēja, papildināja un publicēja Jānis Endzelīns.

[1]

[2]

[3]

[4]