Labradors (minerāls)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par minerālu. Par citām jēdziena labradors nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Labradors
LabradoriteAMD.jpg
Klasifikācija
Klase Laukšpats un Tektosilikāta minerāls
Ķīmiskā formula (Ca,Na)(Al,Si)4O8
Singonija Triklīnā
Īpašības
Krāsa Nespodri zilganzaļš, bet, pagriežot pret gaismu, zaigojoši zils, arī oranžs, zaļš, violets, irizācijas visās varavīksnes krāsās
Svītras krāsa Balta
Habituss Atrodams blokos vai sakopojumos, kas iegūluši starp izvirdumiežu slāņiem, dažkārt atrodami dvīņkristāli
Skaldnība Lieliska
Lūzums Nevienmērīgs
Cietība pēc Mosa skalas 6-6,5
Spīdums Stiklveidīga līdz pērļaina
Caurspīdīgums Caurspīdīgs
Laušanas koeficients nα = 1.554 - 1.563 nβ = 1.559 - 1.568 nγ = 1.562 - 1.573

Labradors pieder pie minerālu grupas, laukšpatiem, kuri ir bieži sastopami Zemes garozā. Tam piemīt nespodra, tumši zilganzaļa krāsa, bet, ja to pagriež pret gaismu, parādās tumši zils mirdzums - irizācija. Vairumam labradoru šis mirdzums ir zilā krāsā, dažiem eksemplāriem - zaļā, violetā vai oranžā krāsā, bet ļoti retos gadījumos redzama visu šo krāsu varavīksne. Šādu zaigojumu rada kristālu struktūrā paralēli ieslēgti sīkizmēra minerāli. Tie atstaro gaismu, radot mirdzošu efektu. Pēc ķīmiskā sastāva labradors ir kalcija nātrija alumosilikāts.

Minerāla nosaukums ir cēlies no Labradoras pussalas Kanādā, kur šis akmens 18. gadsimtā pirmo reizi tika atrasts. Taču minerālu iegūst daudzās valstīs to skaitā Somijā, Norvēģijā, Meksikā, Kanādā, Krievijā un ASV. 19. gadsimtā Krievijā atrastās iegulas veicināja minerāla izmantošanu juvelierizstrādājumos.