Oskars Blumentāls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Oskars Blumentāls
Oskar Blumenthal
Oskars Blumentāls ap 1905. gadu.
Oskars Blumentāls ap 1905. gadu.
Personīgā informācija
Dzimis 1852. gada 13. martā
Valsts karogs: Vācijas Impērija Berlīne, Vācijas Impērija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1917. gada 24. aprīlī (65 gadi)
Valsts karogs: Vācijas Impērija Berlīne, Vācijas Impērija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Nodarbošanās dramaturgs, dzejnieks, kritiķis, šaha problēmists

Oskars Blumentāls, arī Blūmentāls, (vācu: Oskar Blumenthal; dzimis 1852. gada 13. martā, miris 1917. gada 24. aprīlī) bija vācu dramaturgs, dzejnieks, teātra kritiķis, šahists un šaha problēmists.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oskars Blumentāls dzimis un izglītojies Berlīnē. 1872. gadā Leipcigas Universitātē ieguvis filozofijas doktora grādu . Šai laikā viņš bija arī Leipcigas laikraksta Deutsche Dichterhalle redaktors. 1873. gadā nodibināja laikrakstu Neue Monatshefte für Dichtkunst und Kritik. 1875. gadā viņš atgriezās Berlīnē, kur līdz 1887. gadam bija laikraksta Berliner Tageblatt teātra kritiķis. Viņa raksti bija ar īpatnēju, dažreiz diezgan asu humoru, kura dēļ viņš bija ieguvis iesauku "asinskārais Oskars" ("blutiger Oskar"). 1887. gadā Berlīnē viņš atvēra Lesinga teātri un bija tā direktors līdz 1898. gadam. 1894. un 1895. gadā viņš bija arī Berlīnes teātra direktors.[2]

Oskars Blumentāls sarakstījis vairākus desmitus lugu, galvenokārt komēdijas, vairākas no tām sadarbībā ar Gustavu Kadelburgu. Pazīstamākā no tām joku luga "Pie baltā zirdziņa" (Im weißem Rößl), kas vēlāk pārveidota par opereti. Šis darbs vairākkārt filmēts[3] un kādreiz bijis "kases gabals" Rīgas teātros .[4] Kā liecina tālaika preses izdevumi, pirms 1. pasaules kara Latvijā populāras bijušas arī citas Blumentāla lugas, piemēram, "Niobe", "Laulības vergi", "Lielpilsētas gaiss".

Blumentāls pazīstams ne tikai ar lugām, bet arī ar savām humoreskām, anekdotēm un aforismiem.

Šaha kompozīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šaha kompozīcijā ieviesis jēdzienu "miniatūra" (šaha kompozīcija ar ne vairāk kā 7 figūrām). Arī pats bijis apmēram 100 miniatūru autors. 1902. gadā izdevis tai laikā zināmo miniatūru antaloģiju, kura vairākkārt iespiesta atkārtoti.[2]

Piemērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oskars Blumentāls
Dufresne: Sammlung leichterer
Schachaufgaben (2. Teil)
, 1882
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess kdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess plt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess klt45.svg
Chess qlt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 2 gājienos.

Uzdevuma risinājums:

1. ♕g1! (gājiena spaids)
1. ... ♔a7 2. ♘c6#
1. ... ♔c7 2. ♕h2#
1. ... ♘~ 2. ♘a6#
1. ... ♗c7 2. ♘c6#

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oskars Blumentāls, Gustavs Kadelburgs. Nelaimes putns : Joks trijos zehleenos. Tukums : J. Birsgala apg., 1898. 86. lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Blumenthal, Oskar» (vācu). Deutsche Biographie. Skatīts: 2017-10-08.
  2. 2,0 2,1 Игорь Бердичевский. Шахматная еврейская энциклопедия (krievu). Москва : Russian Chess House, 2016. 35. lpp. ISBN 978-5-94693-503-6.
  3. «Oskar Blumenthal (1852–1917). Writer» (angļu). IMDb. Skatīts: 2017-10-01.
  4. Laiks Nr. 7 (25.01.1956)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]