Osteolepidīdi
| Osteolepidīdi Osteolepididae Cope, 1889 | |
|---|---|
 Osteolepidīds Osteolepis panderi. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Virsklase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Klase | Ripidistijas (Rhipidistia) |
| Kārta | Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) |
| Dzimta | Osteolepidīdi (Osteolepididae) |
| Iedalījums | |
| |
Osteolepidīdi (Osteolepididae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām. Dzimtu izdalīja 1889. gadā ASV paleontologs Edvards Drinkers Kops. Šīs dzimtas aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja paleozoja ērā, sākot ar apakšdevonu, un izmira apakšējā permā.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Osteolepidīdi ir 10 cm līdz 1 m garas zivis.
Galvas uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvaskausu raksturo izometriskas proporcijas. Postparietālais vairogs ir garāks par parietālo vai arī vienāds ar to. Purna priekšējās daļas kaulu skaits variē. Deguna kapsulas ir nelielas ar vāji pārkaulotām sieniņām un parasti ir maz diferencētas, jo dermintermediālais izaugums nav pilnībā attīstījies. Starpdeguna apgabals ir vairāk vai mazāk plats, un tajā daļēji vai pilnībā atrodas priekšējā aukslēju bedre. Etmoīds ir garš un sastāda līdz pusi no etmosfenoīda. Galvas kaulu sastāvā ir extratemporale, bet nav postspirakulārās plātnes. Pineālā atvere parasti ir bez pineālajām plātnītēm. Vaigu apgabals ir salīdzinoši īss, bet vaigu kauli ir kustīgi savienoti savā starpā. Uz etmoīda aukslēju virsmas un uz apakšžokļa mediālās puses segkauli ir vāji attīstīti. Aukslēju plātne premaxillare var būt ar vidējo izaugumu. Postorbitale parasti ir īss un nesniedzas līdz spirakulārajam izaugumam. Submandibulārā sērija ir gara; gulare mediale ir mazs vai vispār tā var nebūt. Apakšžoklis visbiežāk ir plats un zems, šķērsgriezumā horizontāli ovāls. Mekkeļa kauls ir labi attīstīts. Praearticulare gandrīz sniedzas līdz simfīzam. Adsimfīza plātne ir klāta ar sīku zobiņu klājumu. Prekoronoidālā bedre parasti ir neliela, vai arī tās vispār nav (Viluichthyinae). Uz koronoīdiem un dentale ir raksturīga vāja zobojuma diferenciācija. Simfīzo kaulu nav. Lemeši parasti ir bez aizmugurējiem izaugumiem un var nesaskarties savā starpā. Galvaskauss ir ļoti kinētisks pateicoties kustīgai saitei starp aukslēju kvadrāta kompleksu un smadzeņu kārbu, vaigu kaulu savstarpēju izolētību (īpaši postorbitale apvidū) un galvas vairoga dalīšanos priekšējā un aizmugurējā plātnē. Palatokvadrāta savienojumi caurmērā ir ligamentozi, vai arī to nav (konkrēti, postorbitālā un laterālā etmoidālā). Priekšējie premaksillārie zobi parasti ir sīki (izņemot karbona Megalichthys un perma Ectosteorhachis). Zobu mikrostruktūru veido vienkāršais vai poliplokodontais krokojums. Pulpas dobums ir brīvs.
Ķermeņa uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Clavicula parasti ir ar attīstītu augšupejošo izaugumu, tās aizmugurējo malu sedz cleithrum no vienas vai no abām pusēm. Cleithrum ir ar priekšējo izaugumu. Plecu joslā ir arī interclavicula. Skapulokorakoīds parasti ir ar trim savienojumiem un ieapaļi ovālu glenoīdo bedrīti priekš humerus. Mugurkaula skriemeļi ir diplospondiliski un sastāv no lieliem pāra intercentriem un pleirocentriem. Lielākajai sugu daļai astes spura ir heterocerkala, hetero-dificerkāla, vai arī dificerkāla. Krūšu spuras ir vairāk vai mazāk īsas.
Zvīņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zvīņas visbiežāk ir rombiskas, retāk ieapaļi rombiskas, taisnstūrainas vai ovālas. Tās ir klātas ar kosmīna slāni zem kura nav iepriekšējo ģenerāciju zobiņu, bet bazālais un porainais slānis parasti ir labi attīstīts. Uz zvīņu iekšējās virsmas ir attīstīts garenisks ķīlis.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 296. lpp.