Ostrovsamoilovskija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ostrovsamoilovskija
Остров Самойловский
20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg
Ostrovsamoilovskija (Jakutija)
Ostrovsamoilovskija
Ostrovsamoilovskija
Ostrovsamoilovskija (Krievija)
Ostrovsamoilovskija
Ostrovsamoilovskija
Ostrovsamoilovskija (Arktika)
Ostrovsamoilovskija
Ostrovsamoilovskija
Valsts piederība Karogs: Krievija Krievija
Koordinātas: 72°22′00″N 126°30′01″E / 72.36667°N 126.50028°E / 72.36667; 126.50028Koordinātas: 72°22′00″N 126°30′01″E / 72.36667°N 126.50028°E / 72.36667; 126.50028
Novietojums Ļenas delta
Stacijas tips vissezonas
Atvērta 1998. g.
Pieder Krievijas Zinātņu akadēmija
Personāls vasarā 8-25
Personāls ziemā 6
Vidējā gada t° -13,6 °C
Maksimālā t° 32,7 °C
Minimālā t° -53 °C
Laika zona UTC+9
Mājaslapa http://samoylov-island.ru/

Arktiskais centrs «Ostrovsamoilovskija» (krievu: Арктический центр ИНГГ СО РАН «Остров Самойловский») ir Krievijas polārā pētniecības stacija Arktikā.[1][2] Izvietojusies Ļenas upes grīvā nelielajā Samoilova salā. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā. Stacijas operators ir Krievijas Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļas Andreja Trofimuka Naftas un gāzes ģeoloģijas un ģeofizikas institūts, bet tās galvenie izmantotāji ir Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts un Jakutskas Pāvela Meļņikova Mūžīga sasaluma institūts, kā arī Vācijas Alfrēda Vegenera institūts.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arktiskā pētnieciskā stacija Samoilova salā tika atklāta 1998. gadā jau esošajā Ustjļenas dabas rezervāta administrācijas koka ēkā, kas bija uzbūvēta uz pāļiem mūžīgajā sasalumā. 2005. gadā stacijai izbūvēja vairākas piebūves un 2006. gadā to oficiāli atvēra kā starptautisku Krievijas un Vācijas pētniecisko staciju. Līdz rekonstrukcijai stacija darbojās tikai vasaras periodā.[4]

2010. gada augustā staciju apmeklēja Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus rubļu.[5] Laika periodā no 2011. līdz 2013. gadam tika veikta pilnīgi jaunas modernas stacijas izbūve, kas turpmāk var funkcionēt cauru gadu.[6] Staciju veido 3 savienoti korpusi ar kopējo apjumto telpu platību 1214 m². Stacijā ir 10 guļamtelpas, 4 viesistabas, 7 laboratorijas, virtuve, konferenču zāle, trenažieru zāle u.c. Elektroenerģiju nodrošina dīzeļģenerators (1256 kW) un vēja ģenerators (500 W). 2020. gadā līdzekļu trūkuma dēļ stacija daļēji iekonservēta.[7]

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie pētniecības virzieni ir klimata un mūžīgā sasaluma monitorēšana (mūžīgais sasalums stacijas rajonā ir ap 500 m dziļumā, vasaras periodā tas atkūst 0,3—0,7 m dziļumā), Ļenas deltas hidroloģija, ģeomorfoloģija, paleoģeogrāfija, paleoklimatoloģija, mikrobioloģija, ģeofizika, zooloģija, bioloģija, ģeobotānika, kā arī Laptevu jūras piekrastes dinamika un hidrobioloģija.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]