Osvalds Nodevs
| Osvalds Nodevs | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 | |||||||||
| Turkmēnijas PSR iekšlietu Tautas komisārs | |||||||||
|
Amatā 20.07.1937. — 17.12.1937. | |||||||||
| Premjerministrs |
Gajgisizs Atabajevs Aitbajs Hudajbergenovs | ||||||||
| Priekštecis | Jūliāns Zverevs | ||||||||
| Pēctecis | Sergejs Monakovs | ||||||||
|
| |||||||||
| Dzimšanas dati |
1896. gads Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) | ||||||||
| Miršanas dati |
1938. gada 29. augustā Maskavas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija) | ||||||||
|
|- |
| |||||||||
.svg){kind=small}
Osvalds Nodevs (1896—1938) bija latviešu izcelsmes čekists.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piedzima 1896. gadā Sepkulē. Mācījās Valmieras skolotāju seminārā (1912—1916) un Pleskavas Skolotāju institūtā (1917—1918). KSDSP kopš 1914. gada.
1916.—1917. gadā strādāja par skolotāju Palsmanē, turpat 1917. gada martā—septembrī bija lauksaimniecības komitejas priekšsēdētājs. 1917.—1918. gadā strādāja par skolotāju Pleskavā. Līdz 1919. gada aprīlim bija Pleskavas guberņas Kara komisariāta Kultūras un izglītības nodaļas vadītājs, pēc tam līdz decembrim — apriņķa Revolucionārā tribunāla priekšsēdētājs Veļikije Lukos.
Kopš 1919. gada decembra strādāja čekas iestādēs:
- Pleskavas guberņas Ārkārtas komisijas priekšsēdētāja vietnieks (1919. gada decembris —1921. gada oktobris)
- Karēlijas Darba komūnas Ārkārtas komisijas priekšsēdētājs (1921. gada novembris — 1922. gada februāris)
- Valsts Politiskās pārvaldes (VPP) Karēlijas apgabala nodaļas priekšnieks (1922. gada februāris — aprīlis)
- VPP Slepenās nodaļas 11. apakšnodaļas priekšnieks (1922. gada aprīlis — jūnijs)
- VPP Penzas guberņas nodaļas priekšnieks (1922. gada jūnijs — 1923. gada aprīlis)
- VPP Stavropoles guberņas nodaļas priekšnieks (1923. gada aprīlis — 1924. gada marts)
- VPP Melnās jūras apriņķa nodaļas priekšnieks (1924. gada aprīlis — 1927. gada marts)
- VPP Melnās jūras apriņķa nodaļas Robežsardzes daļu priekšnieks (1924. gada aprīlis — 1926. gada decembris)
- Apvienotās valsts politiskās pārvaldes (AVPP) 32. Novorosijskas robežsardzes vienības priekšnieks (1926. gada decembris — 1927. gada marts)
- AVPP Urālu Pilnvarotās pārstāvniecības pārvaldes Slepeni operatīvās nodaļas priekšnieks un AVPP Urālu pilnvarotā pārstāvja vietnieks (1927. gada marts — 1932. gada marts)
- AVPP Ārvalstu nodaļā, komandējumā Harbinā (1932. gada marts — 1935. gada jūlijs)
- PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta (IeTK) Azerbaidžānas PSR pārvaldes priekšnieka vietnieks (1935. gada jūlijs — 1937. gada janvāris)
- PSRS IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes 7. nodaļas priekšnieka vietnieks (1937. gada februāris — jūlijs)
- Turkmēnijas PSR iekšlietu Tautas komisārs (1937. gada jūlijs — decembris).[1]
Izvirzīts par PSRS Augstākās Padomes 1. sasaukuma deputāta kandidātu, kandidatūra atsaukta, O. Nodevam tiekot izsauktam uz Maskavu.[2] 1937. gada 17. decembrī arestēts. Apsūdzēts spiegošanā un dalībā kontrrevolucionārā organizācijā. 1938. gada 29. augustā PSRS Augstākās Tiesas Kara kolēģija (AT KK) piesprieda O. Nodevam nāvessodu, kurš izpildīts tajā pašā dienā. 1954. gadā AT KK O. Nodevu reabilitēja.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Нодев Освальд Янович (Nodevs Osvalds)». Справочник по истории Коммунистической партии и Советского Союза 1898 - 1991.
- ↑ «Нодев, Освальд Янович». ru.wikipedia.
- ↑ «Нодев Освальд Яковлевич». Мартиролог жертв политических репрессий, расстрелянных и захороненных в Москве и Московской области в 1918-1953 гг.