Jūliāns Zverevs
| Jūliāns Zverevs Юлиан Львович Зверев | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 | |||||||||||
| Turkmēnijas PSR iekšlietu Tautas komisārs | |||||||||||
|
Amatā 15.07.1934. — 20.07.1937. | |||||||||||
| Premjerministrs | Gajgisizs Atabajevs | ||||||||||
| Priekštecis | amatvieta izveidota | ||||||||||
| Pēctecis | Osvalds Nodevs | ||||||||||
|
| |||||||||||
| Dzimšanas dati |
1895. gada 21. jūnijā Dvinska, Dvinskas apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija(mūsdienu Daugavpils, Latvijas Republika) | ||||||||||
| Miršanas dati |
1938. gada 7. septembrī Komunarka (poligons), Maskavas apgabals, KPFSR, PSRS(m. Maskava, Krievijas Federācija) | ||||||||||
|
|- |
| |||||||||||
.svg){kind=small}
Jūliāns Zverevs (krievu: Юлиан Зверев; 1895—1938) bija krievu izcelsmes čekists.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piedzima 1895. gadā Dvinskā atslēdznieka ģimenē. No 1912. līdz 1917. gadam bija eseru partijas biedrs, kopš 1917. gada decembra — KSDS(b) partijā. Pēc sākumskolas izglītojās Baltijas skolotāju seminārā Goldingenā (1914). Vēlāk, pēc Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara, mācījās Azerbaidžānas Politehniskā institūta Ekonomikas fakultātē (1925—1926). No 1914. gada jūnija strādāja par atzīmētāju kokzāģētavā Novogeorgijevskas cietokšņa fortā.[1]
1914. gada decembrī sāka dienēt Krievijas Impērijas armijā, 38. kājnieku divīzijas (Brestļitovska) 149. Melnās jūras kājnieku pulkā, līdz 1917. gada maijam sasniedza apakšvirsnieka pakāpi. 1917. gada maijā—novembrī ārstējās hospitālī Petrogradā.
No 1917. gada decembra līdz 1918. gada martam bija 5. armijas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs un Dvinskas strādnieku deputātu padomes priekšsēdētājs. No marta līdz augustam — Pēterhofas kavalērijas pulka 1. sotņas komandieris, no jūlija līdz 1919. gada maijam — Petrogradas pilsētas rajona milicijas priekšnieks un revolucionārās apsardzes komandants, no maija līdz 1920. gada februārim — Petrogradas kavalērijas partizānu vienības komandieris. Pēc tam līdz 1920. gada jūnijam — īpaši pilnvarotais Kijivas kara apgabala štāba partizānu vienību veidošanai. Iekšējā dienesta karaspēka Atsevišķās kavalērijas brigādes komandieris (no 1920. gada jūnija, Poltava).
1920. gadā sāka dienēt Ārkārtas komisijā (ĀK) un tās pēctecīgajās iestādēs:
- Dienvidu frontes Īpašās nodaļas (ĪN) Slepeni operatīvās daļas (SOD) priekšnieka palīgs,
- Dienvidrietumu frontes ĪN SOD pr-ka palīgs (1920 — I 1921),
- ĪN Harkivas kara apgabala iecirkņa pr-ks (I—V 1921),
- Viskrievijas ĀK Aizkaukāza īpaši pilnvarotā sekretārs (VI—XI 1921),
- ĪN Turkestānas frontes iecirkņa pr-ks (XI 1921 — V 1922),
- Valsts Politiskās pārvaldes (VPP) Austrumu nodaļas 1. iecirkņa pr-ka palīgs (Maskava, VII 1922),
- VPP robežsardzes ĪN pr-ks (Soči, VIII 1922 — III 1923),
- Melnās jūras flotes ĪN pr-ka palīgs (III — IX 1923),
- Azerbaidžānas ĀK ĪN pr-ks (X 1923 — V 1926),
- Apvienotās valsts politiskās pārvaldes (AVPP) Ziemeļkaukāza kara apgabala ĪN pr-ka palīga pienākumu izpildītājs (V — XII 1926),
- AVPP Ziemeļkaukāza novada Pilnvarotās pārstāvniecības (PP) Ekonomiskās nodaļas (EN) pr-ka palīgs (XII 1926 — VI 1927), šīs nodaļas pr-ka p.i. (VI — VII 1927) un atkal pr-ka palīgs (I — X 1928),
- AVPP Ziemeļkaukāza novada PP Robežsardzes un VPP karaspēka pārvaldes pr-ka palīgs operatīvajā jomā (X 1928 — I 1929),
- AVPP Ziemeļkaukāza novada PP EN pr-ka palīgs (no III 1929) un pr-ks (1929 — XII 1932),
- AVPP Ļeņingradas kara apgabala PP EN pr-ks (XII 1932 — V 1934),
- Turkmēnijas PSR VPP pr-js (V 1934 — VII 1934).[2]
Turkmēnijas PSR iekšlietu Tautas komisārs no 1934. gada jūlija līdz 1937. gada jūlijam, kad atvaļināts no šī amata un atsaukts PSRS IeTK rīcībā.[3]
1937. gada 21. oktobrī arestēts. 1938. gada 7. septembrī PSRS Augstākās Tiesas Kara kolēģija (AT KK) piesprieda J. Zverevam nāvessodu, kurš izpildīts tajā pašā dienā.[4] 1939. gada decembrī PSRS Augstākās Padomes Prezidijs atcēla J. Zverevam apbalvojumu ar Sarkanās Zvaigznes ordeni (1930). 1958. gadā AT KK J. Zverevu reabilitēja.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Зверев Юлиан Львович». ЦентрАзия.
- ↑ «Зверев Юлиан Львович. Руководители территориальных органов НКВД СССР 10 июля 1934 г. – 26 февраля 1941 г.». Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939.
- ↑ 3,0 3,1 «Зверев, Юлиан Львович». Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939.
- ↑ «Зверев Юлиан Львович». Сталинские расстрельные списки.