Pāriet uz saturu

Jūliāns Zverevs

Vikipēdijas lapa
Jūliāns Zverevs
Юлиан Львович Зверев
Turkmēnijas PSR iekšlietu Tautas komisārs
Amatā
15.07.1934. — 20.07.1937.
Premjerministrs Gajgisizs Atabajevs
Priekštecis amatvieta izveidota
Pēctecis Osvalds Nodevs

Dzimšanas dati 1895. gada 21. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Dvinska, Dvinskas apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija
(mūsdienu Daugavpils, Latvijas Republika)
Miršanas dati 1938. gada 7. septembrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Komunarka (poligons), Maskavas apgabals, KPFSR, PSRS
(m. Maskava, Krievijas Federācija)

|- |

Militārais dienests
Dienesta pakāpe valsts drošības vecākais majors (1935)
Valsts
Struktūra Krievijas Impērijas armija
padomju paramilitārie veidojumi
čekaGPUOGPUNKVD
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Krievijas pilsoņu karš

Jūliāns Zverevs (krievu: Юлиан Зверев; 1895—1938) bija krievu izcelsmes čekists.

Piedzima 1895. gadā Dvinskā atslēdznieka ģimenē. No 1912. līdz 1917. gadam bija eseru partijas biedrs, kopš 1917. gada decembra — KSDS(b) partijā. Pēc sākumskolas izglītojās Baltijas skolotāju seminārā Goldingenā (1914). Vēlāk, pēc Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara, mācījās Azerbaidžānas Politehniskā institūta Ekonomikas fakultātē (1925—1926). No 1914. gada jūnija strādāja par atzīmētāju kokzāģētavā Novogeorgijevskas cietokšņa fortā.[1]

1914. gada decembrī sāka dienēt Krievijas Impērijas armijā, 38. kājnieku divīzijas (Brestļitovska) 149. Melnās jūras kājnieku pulkā, līdz 1917. gada maijam sasniedza apakšvirsnieka pakāpi. 1917. gada maijā—novembrī ārstējās hospitālī Petrogradā.

No 1917. gada decembra līdz 1918. gada martam bija 5. armijas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs un Dvinskas strādnieku deputātu padomes priekšsēdētājs. No marta līdz augustam — Pēterhofas kavalērijas pulka 1. sotņas komandieris, no jūlija līdz 1919. gada maijam — Petrogradas pilsētas rajona milicijas priekšnieks un revolucionārās apsardzes komandants, no maija līdz 1920. gada februārim — Petrogradas kavalērijas partizānu vienības komandieris. Pēc tam līdz 1920. gada jūnijam — īpaši pilnvarotais Kijivas kara apgabala štāba partizānu vienību veidošanai. Iekšējā dienesta karaspēka Atsevišķās kavalērijas brigādes komandieris (no 1920. gada jūnija, Poltava).

1920. gadā sāka dienēt Ārkārtas komisijā (ĀK) un tās pēctecīgajās iestādēs:

Turkmēnijas PSR iekšlietu Tautas komisārs no 1934. gada jūlija līdz 1937. gada jūlijam, kad atvaļināts no šī amata un atsaukts PSRS IeTK rīcībā.[3]

1937. gada 21. oktobrī arestēts. 1938. gada 7. septembrī PSRS Augstākās Tiesas Kara kolēģija (AT KK) piesprieda J. Zverevam nāvessodu, kurš izpildīts tajā pašā dienā.[4] 1939. gada decembrī PSRS Augstākās Padomes Prezidijs atcēla J. Zverevam apbalvojumu ar Sarkanās Zvaigznes ordeni (1930). 1958. gadā AT KK J. Zverevu reabilitēja.[3]

  1. «Зверев Юлиан Львович». ЦентрАзия.
  2. «Зверев Юлиан Львович. Руководители территориальных органов НКВД СССР 10 июля 1934 г. – 26 февраля 1941 г.». Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939.
  3. 3,0 3,1 «Зверев, Юлиан Львович». Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939.
  4. «Зверев Юлиан Львович». Сталинские расстрельные списки.