Pārslainā beka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pārslainā beka
Neoboletus luridiformis
Pārslainā beka
Klasifikācija
Valsts Sēnes (Fungi)
Nodalījums Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta Beku rinda (Boletales)
Dzimta Beku dzimta (Boletaceae)
Ģints Neoboletus
Suga Pārslainā beka (Neoboletus luridiformis)
Sinonīmi
  • Boletus luridiformis
Pārslainā beka Vikikrātuvē

Pārslainā beka jeb samtcepure[1] (Neoboletus luridiformis) ir Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču retuma dēļ saudzējami. Citi sēnes latīniskie nosaukumi - Boletus luridiformis (līdz 2014. gadam), Boletus miniatoporus un Boletus erythropus. Daži avoti uzskata, ka dzeltenā beka (Neoboletus junquilleus) ir tikai šīs sēnes forma,[2] citi - ka patstāvīga suga.[3] Pastāv arī pārslainās bekas varietāte ar nelielu pārslu daudzumu uz kātiņa.[4]

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārslainās bekas kātiņš ātri zilē.
  • Cepurīte: krāsa tumši brūna, uz vecumu kļūst pelēcīga, parasti ar dzelteni oranžu maliņu. Diametrs līdz 20 cm, forma sākumā pusapaļa, vēlāk plakani izliekta. Virsma zīdaini samtaina, sausā laikā var ieplaisāt. Maliņa sākumā ieritināta. Virsmiziņa nav novelkama. Mīkstums citrondzeltens, ar patīkamu augļu smaržu un labu garšu, griezumu vietās ātri kļūst tumšzils, bet vēlāk gaišāki pelēkzils.
  • Stobriņi: sākumā zaļgandzelteni, vēlāk netīri dzeltensarkani, iespiedumu vietās kļūst zilganmelni. Atveres cinobrsarkanas.
  • Kātiņš: dzeltenīgs, ar karmīnsarkanām pārslām vai punktiem. Forma tuva cilindriskai, ar paresninājumu apakšgalā. Garums līdz 15 cm, resnums 2-4 cm.
  • Sporas: elipsoīdas-vārpstveida, zaļgandzeltenas, 11-19/4,5-7 µm.
  • Bazīdijas: 25-45/8-12 µm.
  • Cistīdas: sārtas, galotnēs paresninātas, reizēm izstieptas vārpstveidā, pietuvinātas atverēm, 40-65/6-12 µm.[5]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikorizas sēne. Aug no maija līdz novembrim, sūnainos lapu un skuju koku mežos, skābās ūdenscaurlaidīgās augsnēs, mikorizu veido ar ozoliem, arī ar dižskābaržiem un skujkokiem.

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sēnei ir līdzīga melnējošajai bekai, kuras stobriņu slānis un atveres dzeltenas, kā arī raganu bekai, kuras kātiņam tīklots zīmējums. [6]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama tikai pēc novārīšanas, par garšīgumu ir pretēji viedokļi.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. A. Balodis, Rokasgrāmata sēņotājiem, 104. lpp., Rīga, "Liesma", 1974.
  2. T. Lessoe, Sēnes, 189. lpp., “Zvaigzne ABC”, ISBN 9984-22-283-7.
  3. Fungipedia
  4. Foto sēnes.lv
  5. V. Lūkins, Bekas, 45. lpp., Rīga, "Liesma", 1978.
  6. Š. Evansa, Dž. Kibijs, Sēnes, 195. lpp., “Zvaigzne ABC”, ISBN 9984-37-648-6.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]