Parastā raganbeka

Parastā raganbeka; Suillellus luridus
Klasifikācija
Valsts	Sēnes (Fungi)
Nodalījums	Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase	Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta	Beku rinda (Boletales)
Dzimta	Beku dzimta (Boletaceae)
Ģints	Suillellus
Suga	Parastā raganbeka (Suillellus luridus)
Sinonīmi
	Boletus luridus;
	Parastā raganbeka Vikikrātuvē

Parastā raganbeka jeb raganu beka (Suillellus luridus) ir Latvijā vidēji bieži sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Cits sēnes latīniskais nosaukums — Boletus luridus (līdz 2014. gadam).^[1]

Sēnes apraksts

Cepurīte: krāsa var būt dažāda — zaļgana, netīri brūna, zaļganbrūna, dzelteni oranža vai brūngani pelēcīga. Gliemežu bojājumu vietās sārta. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida. Virsmiziņa jaunākām sēnēm samtaina, vecākām gluda, mitrā laikā lipīga. Mīkstums biezs, bālgandzeltens, griezumu un lauzumu vietās stipri zilē, bet pēc tam kļūst netīri dzeltens, bez īpašas smaržas, ar patīkamu garšu.
Stobriņi: sākumā dzelteni, vēlāk olīvdzelteni, iespiedumu vietās zaļgani vai zili plankumoti. Atveres nelielas, oranžsarkanas, vēlāk sarkanbrūnas, iespiedumu vietās krāsojas zilpelēkas vai zilganmelnas.
Kātiņš: augšdaļā gaiši dzeltens vai oranždzeltens, lejasdaļā purpursarkans, tīklojums dzeltens vai brūngansārts, olveida vai vālesveida, smails pie pamata, iespiedumu vietās ātri nozilē. Garums līdz 14 cm, resnums līdz 5 cm.
Sporas: elipsoīdas-vārpstveida, dzeltenīgas, masā zaļganbrūnas, 9-17/5-7 µm.
Bazīdijas: 21-45/12-15 µm.
Cistīdas: dzeltenīgas, nosmailinātas, tuvinātas atverēm, 54-73/9-14 µm.^[2]

Augšanas apstākļi

Mikorizas sēne. Aug galvenokārt no jūnija līdz septembrim, zālainās vietās gaišos lapu koku mežos, parkos, gar alejām, pārsvarā zem ozoliem un liepām. Izvēlas mālainas vai kaļķainas augsnes.

Līdzīgas sugas

Sēne nedaudz līdzīga velna bekai, kuras mīkstums balts un tīklojums uz kātiņa sarkans, vēl līdzīgas ir pārslainā beka, kurai tīklojuma vietā uz kātiņa ir punktiņi, un resnkāta beka ar bālgani dzeltenīgu mīkstumu.^[3]

Barības vērtība

Ēdama tikai pēc novārīšanas.^[4] Neapstiprināti ziņojumi apgalvo, ka varot būt indīga kopā ar alkoholu.^[5] Krievijā to uzskata par 2. kategorijas ēdamo sēni.^[6]

Skatīt arī

Atsauces

↑ Vizzini A. (2014) (PDF). Nomenclatural novelties. Index Fungorum. 1. lpp. ISSN 2049-2375.
↑ V. Lūkins, Bekas, 46. lpp., Rīga, "Liesma", 1978.
↑ T. Lessoe, Sēnes, 189., 190. lpp., “Zvaigzne ABC”, ISBN 9984-22-283-7.
↑ A. Balodis, Rokasgrāmata sēņotājiem, 103. lpp., Rīga, "Liesma", 1974.
↑ Fungi.lv
↑ Грибы Калужской области — дубовик обыкновенный

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastā raganbeka

Mikologu biedrība Dabas muzejā Arhivēts 2021. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē.
Parastā raganbeka — foto
Sugu enciklopēdija
E. Vimbas apraksts Arhivēts 2017. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē.

[1] Vizzini A. (2014) (PDF). Nomenclatural novelties. Index Fungorum. 1. lpp. ISSN 2049-2375.

[2] V. Lūkins, Bekas, 46. lpp., Rīga, "Liesma", 1978.

[3] T. Lessoe, Sēnes, 189., 190. lpp., “Zvaigzne ABC”, ISBN 9984-22-283-7.

[4] A. Balodis, Rokasgrāmata sēņotājiem, 103. lpp., Rīga, "Liesma", 1974.

[5] Fungi.lv

[6] Грибы Калужской области — дубовик обыкновенный

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]