Polonizācija

Polijas vēsturiskās robežas

Polonizācija (poļu: polonizacja) jeb pārpoļošana ir poļu kultūras, jo īpaši poļu valodas, pārņemšana vai ieaudzināšana zemēs, kuras ir pakļautas poļu kultūras ietekmei un kuru iedzīvotāji nav poļi.

Termins radies 16. gadsimtā un cēlies no Polijas nosaukuma latīņu valodā — Polonia.

Vēsture

Polijas Republikā

Pēc Rīgas miera līguma noslēgšanas dažas etniskās ukraiņu, baltkrievu un lietuviešu teritorijas kļuva par Polijas sastāvdaļu. Šajās zemēs tika izveidotas Polijas pārvaldes iestādes un īstenota kultūras politika, kuras mērķis bija apvienot nacionālās kultūras. Sanācijas politika diskriminēja vietējos nepoļu iedzīvotājus. Nacionālo kustību aktīvisti tika vajāti.

Dekrēts par poļu valodas kā vienīgās valsts valodas ieviešanu no Čehijas anektētajā Silēzijā 1938. gadā

1938. gada 1. oktobrī poļi okupēja dažas Čehijas teritorijas, 8. oktobrī Silēzijas vojevodistes deputāti pasludināja poļu valodu par vienīgo valsts valodu šajā apgabalā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Polonizācija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)