No baznīcas
| No baznīcas | |
|---|---|
| Pēc dievkalpojuma | |
 | |
| Mākslinieks |
Janis Rozentāls  |
| Gads | 1894 |
| Medijs |
eļļas krāsa, audekls |
| Izmēri | 173 cm (68 in) × 103 cm (41 in) |
| Atrašanās vieta |
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvija |
| Inventāra nr. |
5A |
No baznīcas jeb Pēc dievkalpojuma[1] ir latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla 1894. gadā radīta eļļas krāsas glezna. Glezna atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, tā iekļauta Latvijas kultūras kanonā.[2]
Gleznas tapšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1888. gada 29. jūlijā J. Rozentāls kā brīvklausītājs iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, kuru viņš pabeidza 1894. gadā. Šī glezna bija viņa diplomdarbs un pirmais diplomdarbs akadēmijā ar nacionālu sižetu.
Laikā, kad Rozentāls varēja sākt izstrādāt diplomdarbu, Pēterburgas Mākslas akadēmijā tika veikta reforma, par profesoriem uzaicinot demokrātiskas ievirzes māksliniekus. Tās rezultātā diplomandi varēja paši izvēlēties savu diplomdarbu tēmas un Rozentāls to vēlējās izmantot, strādājot peredvižņika Vladimira Makovska darbnīcā. Kādā no mākslinieku pulciņa „Rūķis” sanāksmēm Rozentāls to nolēma gleznot dzimtajā Saldus pusē. Mākslinieks aizvadīja daudzas svētdienas pie Saldus Sv. Jāņa baznīcas, fotografējot un skicējot izvēlētos tēlus. Gleznā attēlotas ap četrdesmit personu, visas gleznotas no Rozentālam labi zināmiem cilvēkiem.[3] Gleznas priekšplānā ir vecāks pāris, tajos viņš iegleznojis savus vecākus — māti Lavīzi un tēvu Miķeli.[1]
Par darbu Rozentāls ieguva pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu un vairākus gadus dzīvoja Pēterburgā.[3]
1896. gadā glezna tika izstādīta Rīgā, Latviešu etnogrāfiskās izstādes Dailes nodaļā — pirmajā latviešu mākslas izstādē, kur izpelnījās vispārēju publikas atzinību.[4]
Padomju laikā glezna ieguva šķirisku skaidrojumu.[1]
Vairāki no gleznā iekļautajiem saldeniekiem no jauna sastopami nākamā gada darbā "No kapsētas" (1895), kurā autors vairāk pievērsies gaismēnu efektiem.[4]
2021. gadā pie Saldus baznīcas uz kāpnēm tika uzstādītas 7 skulptūras, kuras bija veidotas pēc gleznas motīviem.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Baiba Kušķe. «Desmit Rozentāla gleznas: No baznīcas». lsm.lv. Latvijas Radio, 2016. gada 18. martā. Skatīts: 2017. gada 19. septembrī.
- ↑ «Gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866–1916) glezna „Pēc dievkalpojuma (No baznīcas)”, 1894». Skatīts: 2017. gada 19. septembrī.
- ↑ 3,0 3,1 «100 dārgumu mākslas muzejā: Rozentāla 'Pēc dievkalpojuma. No baznīcas'». delfi.lv. 2013. gada 27. februārī. Skatīts: 2017. gada 19. septembrī.
- ↑ 4,0 4,1 Kristiāna Ābele. «Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas kultūras kanons. Pēc dievkalpojuma, Janis Rozentāls». Letonika.lv. Tilde, 2011. gads. Skatīts: 2017. gada 19. septembrī.
- ↑ «Saldus.lv. Saldū uzstādītas septiņas bronzas skulptūras pēc J. Rozentāla gleznas “Pēc dievkalpojuma”». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 21. novembrī. Skatīts: 2022. gada 21. novembrī.