Latvijas kultūras kanons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko Latvijas mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojums. Tajā iekļauti darbi septiņās kultūras nozarēs: arhitektūra un dizains, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas, vizuālā māksla. Šobrīd Latvijas Kultūras ministrijas veidotajā kanonā iekļautas 99 Latvijas kultūras vērtības[1], tiek plānots to papildināt.[2] Darbs pie kanona veidošanas tika uzsākts 2007. gada nogalē[1] Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces vadībā. Pie katras kultūras nozares vērtību atlases strādāja atsevišķa darba grupa. Kā paraugi tika izmantoti citu valstu — Dānijas un Nīderlandes kultūras kanoni.[3] Kanons ir saņēmis gan atzinību kā mācību materiāls[1], gan kritiku par metodoloģijas trūkumu un nedemokrātisku pieeju tā izveidē.[2][3]

Ietvertās kultūras vērtības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhitektūra un dizains[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kino[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līga Liepiņa un Uldis Pūcītis filmā "Elpojiet dziļi"

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatuves māksla[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautas tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vizuālā māksla[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Latvijas kultūras kanons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. februārī. Skatīts: 2013. gada 16. martā.
  2. 2,0 2,1 «Sabiedrības saliedētības komisija definējusi pamatprincipus Latvijas kultūras kanona atjaunošanas koncepcijai». 2013. gada 20. februārī. Skatīts: 2013. gada 16. martā.
  3. 3,0 3,1 «Kultūras kanons — kritēriju kopums vai savārstījums?». Skatīts: 2013. gada 24. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]