Pernu
| Pernu | |
|---|---|
 | |
.png)  izteka ieteka | |
| Izteka | Allikjervs 59°01′49″N 25°41′56″E / 59.03028°N 25.69889°E |
| Ieteka | Pērnavas līcis 58°22′40″N 24°28′37″E / 58.37778°N 24.47694°EKoordinātas: 58°22′40″N 24°28′37″E / 58.37778°N 24.47694°E |
| Baseina valstis |  Igaunija Latvija
|
| Garums | 144.5 km |
| Kritums | 78 m |
| Vidējā caurtece | 50–65 m³/s |
| Baseina platība | 6836.5 km² |
| Galvenās pietekas | Navesti, Reiju, Sauga |
 Pernu Vikikrātuvē
| |
Pernu (IPA: [pærnʊ]; igauņu: Pärnu jõgi) ir otra garākā Igaunijas upe, tā tek virzienā no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem, šķērsojot Jerves un Pērnavas apriņķi. Tās garums ir 144,5 km. Pernu iztek no Allikjerva (Rosnas-Alliku ezera; 1,6 ha) Pandiveres augstienē 78 m vjl., tek cauri Vidusigaunijas morēnu līdzenumam, tai skaitā Somā nacionālajam parkam un ietek Pērnavas līcī. Pie ietekas līcī atrodas lielākā pilsēta Pernu upes tecējumā — Pērnava.
Upes apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pernu upes vidējā gada caurtece ir 50–65 m³/s. Upes labais krasts pārsvarā lēzens, kreiso krastu vietām veido smilšakmens stāvkrasts.
Augštecē Pernu kā neliels strauts iztek no Rosnas-Alliku ezera. Jerves apriņķī Pernu plūst caur lauksaimnieciski augstvērtīgām aramzemēm. Paides pilsētas tuvumā ainavu strauji nomaina mežu masīvi. Tiri pilsētas apvidū Pernu uzņem kreisā krasta pietekas Esnu, Prandi un Vodju un iegūst vidēji lielas upes apmērus. Pernu upe plūst caur mitro mežu masīviem, īpaši izteikts šo aplūstošo teritoriju raksturs novērojams Hallistes un Raudnas pieteku rajonā. Šeit Pernu tek caur Somā Nacionālo parku.[1]
Lejtecē, sākot no Reiju ieteces, upe ir aptuveni 8 metrus dziļa un 9 km garumā ir kuģojama.
Pernu upē sastopams ap 30 zivju sugu: upes nēģi, varavīksnes foreles, sīgas, līdakas, zuši, raudas, plauži, vēdzeles, asari u.c.
Upes tecējums tiek izmantots hidroenerģētikā: Sindi tekstilfabrikas hidroelektrostacija (1904—1963) ar ražošanas jaunu 560 kW, kā arī Sereveres (igauņu: Särevere) hidroelektrostacija (1927—1941) ar ražošanas jaudu 44 kW).
Viduslaikos Pernu upei bija no mūsdienām atšķirīgs vārds — Emajēksa vai Embeke (Emajõeks, Embeke).
Pietekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augštecē Pernu upes baseinu veido Pandiveres augstienes pietekas, apjomīgu pienesumu upes ūdeņiem veido Sakalas augstienes pietekas. Lejastecē Pernu upe pārsvarā uzņem pavasara lietus un palu ūdeņus.[2][3]
| Nosaukums | Pietekas virziens | Garums (km) |
Baseins (km2) |
Ūdens pienesums |
|---|---|---|---|---|
| Vodja (Vodja jõgi) | kreisā pieteka  |
18,5 | 79.7 | 1,2 % |
| Esna (Esna jõgi) | kreisā pieteka |
23,3 | 175.7 | 3,5 % |
| Reopalu (Reopalu jõgi) | labā pieteka  |
26.8 | 142.1 | 2 % |
| Prandi (Prandi jõgi) | kreisā pieteka |
24,8 | 281.2 | 4,1 % |
| Lintsi (Lintsi jõgi) | labā pieteka |
68,8 | 285.1 | 4 % |
| Arukila (Aruküla jõgi) | kreisā pieteka |
29,9 | 80.3 | 1,1 % |
| Medara (Mädara jõgi) | labā pieteka |
36,1 | 77.2 | 1,1 % |
| Keru (Käru jõgi) | labā pieteka |
58,4 | 315.5 | 4,6 % |
| Navesti (Navesti jõgi) | kreisā pieteka |
101,7 | 3004.2 | 43,4 % |
| Kurina (Kurina jõgi) | kreisā pieteka |
25 | 126.1 | 1,8 % |
| Reiju (Reiu jõgi) | kreisā pieteka |
72 | 905.5 | 13,3 % |
| Sauga (Sauga jõgi) | labā pieteka |
78,6 | 576.5 | 8,2 % |
Apdzīvotas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ [1] Arhivēts 2021. gada 11. maijā, Wayback Machine vietnē. www.estonica.org (angliski)
- ↑ [2] Arhivēts 2013. gada 23. janvārī, Wayback Machine vietnē. Eesti entsüklopeedia. Pernu upe. (igauniski)
- ↑ http://www.keskkonnainfo.ee/main/index.php Arhivēts 2013. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē. (igauniski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pernu.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
|