Tiri

Tiri
Tiri;
	Pagasta pilsēta
Türi
	Tiri baznīca
; Karogs	; Ģerbonis
	TiriAtrašanās vieta Igaunijā
	Koordinātas: 58°48′34″N 25°25′45″E / 58.80944°N 25.42917°EKoordinātas: 58°48′34″N 25°25′45″E / 58.80944°N 25.42917°E
Valsts	Igaunija
Apriņķis	Jervas apriņķis
Pagasts	Tiri pagasts
Pilsētas tiesības	1926
Platība
• Kopējā	9,79 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	5 186
• blīvums	618,3/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	www.tyri.ee
	Tiri Vikikrātuvē

Tiri (igauņu: Türi) ir pilsēta Igaunijā, Jerves apriņķī. Tiri atrodas Igaunijas centrālajā daļā un tiek uzskatīta par vienu no Igaunijas zaļākajām pilsētām. Kopš 2000. gada — Igaunijas Pavasara galvaspilsēta.^[2]^[3]

Vēsture

Skatīt arī: Tiri (stacija)

Vēstures avotos Tiri pirmo reizi ir pieminēta kā Turgele (Turgel) 1347. gadā. 19. gadsimta beigās Tiri bija draudzes centrs ar baznīcu, krogu, aptieku, kapiem un skolu.

Apdzīvotā vieta izauga līdz ar 20. gadsimta sākumu, kad Laupa muižas īpašnieks fon Taube izveidoja makulatūras rūpniecību pie Pērnavas upes un šaursliežu dzelzceļa līniju no Tallinas uz Vīlandi. Tiri šaursliežu dzelzceļa stacija tika atklāta 1901. gadā. 1974. gadā, līdz ar Vīlandes—Tallinas šaursliežu dzelzceļa pārbūvi uz 1520 mm platumu, Tiri kļuva par platsliežu dzelzceļa staciju.

1917. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits bija sasniedzis tādu līmeni, ka Tiri tika pie nelielas tirgus pilsētas tiesībām. Pilsētā sākās nopietni celtniecības darbi.

1926. gada 2. jūlija Tiri oficiāli ieguva pilsētas statusu. Tās popularitāte sasniedza augstāko punktu, kad 1937. gadā tika atklāta Tiri radio stacija.

Pirmās neatkarības perioda laikā Tiri kļuva par dārzu pilsētu ar lielu daudzumu parku, aleju un mazu savrupmāju. 1941. gada vasarā Tiri smagi cieta no kara. Vairums ēku, radio tornis, tilti, dzelzceļa stacija un vairāk kā 100 dzīvojamās mājas tika iznīcinātas. Pēc 2. pasaules kara, no 1950. līdz 1951. gadam Tiri bija lielāka apriņķa centrs. Pilsēta savu neatkarīgo statusu atguva 1990. gada 20. decembrī.

Kopējā pilsētas aina visu šo laiku palikusi nemainīga — Tiri ir neliela pilsēta ar zemām ēkām, plašiem dārziem un daudz zaļumiem.

Apskates objekti

Svētā Mārtiņa baznīca

Gotiskā stila baznīca tikusi uzcelta 13. gadsimtā un ir veltīta Svētajam Mārtiņam. Tiek uzskatīts, ka baznīca izvietota vietā, kur senie norvēģi pielūdza savu Dievu Toru. Sākotnēji baznīcai nebija torņa, koka tornis tai tika uzcelts 1741. gadā. Vairāk kā gadsimtu vēlāk tika savākti ziedojumi akmens tornim. Tornis tika pabeigts 1867. gadā un ir nemainīgs saglabājies līdz mūsdienām. 1941. gadā Otrajā pasaules karā tika iznīcināta torņa smaile, bet 1972. gadā tā tika atjaunota. Uz torņa smailes 1999. gadā izvietots gailis. Baznīcas vitrāžas veidojusi Doloresa Hofmane, viena no pazīstamākajām Igaunijas māksliniecēm.

Mākslas dārgumi baznīcā

Altāris, ko 1693. gadā izgatavoja pazīstamākais Igaunijas 17. gadsimta kokgriezējs Kristians Akermans
Kancece - Kristians Akermans, 1630
Altāra gleznas "Krustā sišana" un "Pēdējais vakarēdiens"
Svečturi, vairums no 18. gadsimta
Baznīcas soli, 19. gadsimts
Baznīcas pamatu augšas ir izrotātas ar sešām maskām, kas ir unikālas Jerves apriņķī

Tiri ģimnāzijas ēka

Pirmā informācija par skolām Tiri nāk no 17. gadsimta. 1924. gada 1. augustā tika atklāta jauna Tiri Dārzkopības ģimnāzijas ēka. 1932.–1940. gadā tā darbojās kā iestāde, kur augu audzēšana tika mācīta kā daļa no dārzkopības nodarbībām. Studenti varēja apgūt augu attīstību arī ziemā, jo 1932. gadā tika uzbūvēta 120 kvadrātmetrus liela siltumnīcā. Mūsdienās ēkā mācās Tiri ģimnāzijas pirmās klases.

Mākslīgais ezers un pludmales parks

Darbs pie atpūtas parka ar mākslīgo ezeru un vairākām strūklakām sākās 1990. gadā. Ezers publikai tika atklāts 1992. gada 4. jūlijā. Tajā pašā dienā katru gadu tiek svinēti Ezera svētki.

Ezera teritorija ir 7,7 hektāri. Krasti ir smilšaini un tam apkārt ir daudz zaļu. Ezerā ir mākslīgi izveidota sala.

Pludmales parkam ir vairāk kā 200 gadi un savulaik tas piederēja baznīcai. Vecākā tā daļa kādreiz bija ieturēta regulārā stilā, bet ar laiku tas ir kļuvis par brīvā stila jaukto parku.

Pārvalde

Vietējo pašpārvaldi veido pilsētas padome un pilsētas valdība. Pašpārvaldes padomes vēlēšanas notiek reizi četros gados. Deputātu skaits padomē atkarīgs no iedzīvotāju skaita. Patlaban atbilstoši iedzīvotāju skaitam Tiri ir 23 deputāti.

Tiri pilsētas simboli ir karogs un ģerbonis.

Izglītība

Tiri darbojas divas vidusskolas ar dažādiem novirzieniem, trīs pamatskolas, viena mūzikas skola, skola bērniem ar īpašām vajadzībām un seši bērnudārzi. Kopš 1997.gada septembra Tartu Universitātes Tiri koledža piedāvā iespējas apgūt vides zinātni.

Sports

Sporta pārvalde pilsētā ir bezpeļņas organizācijas Tiri Sporta klubu savienības pārziņā. Šajā organizācijā apvienojušās 15 rajona sporta organizācijas. Tā nodarbojas ar sporta centru un stadionu vadību, kā arī sadarbojas ar pilsētas pašpārvaldi, plānojot sporta pasākumus. Pilsētā ir futbola stadions un apgaismota slēpošanas trase.

Atsauces

↑ https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvastik__rahvastikunaitajad-ja-koosseis__rahvaarv-ja-rahvastiku-koosseis/RV0240; Q59640277; pārbaudes datums: 1 septembris 2024.
↑ «Spring capital of Estonia (angliski)». tyri.ee. Tiri pašvaldība. Skatīts: 28.02.2013..
↑ Sikk, Rein. «Kui saan, siis teen, adra ja sulega, Kalevipoja jõu ja aegumatu väärikusega (igauniski)». epl.ee. AS EESTI AJALEHED, 05.10.2007.. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. oktobrī. Skatīts: 28.02.2013..

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tiri.
Oficiālā mājaslapa (igauniski), (angliski), (vāciski)
Pavasara galvaspilsētas mājaslapa (igauniski)

Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-4f0b789a7be50c3a091fa4572682c0405a08551d-1] ttps://andmed.stat.ee/en/stat/rahvastik__rahvastikunaitajad-ja-koosseis__rahvaarv-ja-rahvastiku-koosseis/RV0240; Q59640277; pārbaudes datums: 1 septembris 2024.

[2] «Spring capital of Estonia (angliski)». tyri.ee. Tiri pašvaldība. Skatīts: 28.02.2013..

[3] Sikk, Rein. «Kui saan, siis teen, adra ja sulega, Kalevipoja jõu ja aegumatu väärikusega (igauniski)». epl.ee. AS EESTI AJALEHED, 05.10.2007.. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. oktobrī. Skatīts: 28.02.2013..

[1]

[2]

[3]