Pēteris Apkalns
| ||||||||||||
Pēteris Apkalns (dzimis 1882. gada 10. oktobrī, miris 1942. gada 4. februārī) bija latviešu luterāņu mācītājs, militārais kapelāns Latviešu nacionālajos bruņotajos spēkos un Latvijas Bruņotajos spēkos.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1882. gadā Bērzaunē. 1910. gadā beidza Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultāti, 1913. gada 14. jūlijā kļuva par Cēsu lauku draudzes mācītāju.
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā kļuva par Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona mācītāju, no 1916. gada septembra līdz 1917. gada decembrim bija 2. latviešu strēlnieku brigādes pulku mācītājs, cīņu un svinību brīžos strēlnieku iemīļotais iedvesmotājs, par ko viņam piešķirts III šķiras Lāčplēša Kara ordenis.[1]
1918. gadā viņš atgriezās Cēsīs un strādāja Cēsu Valsts vidusskolā par reliģijas skolotāju, no 1926. līdz 1929. gadam kalpoja Latgales divīzijā, no 1929. gada bija Cēsu un Valmieras garnizona, kā arī 10. Cēsu aizsargu pulka mācītājs, no 1935. līdz 1940. gadam Rīgas Māras draudzes un Rīgas garnizona mācītājs. Pēdējos neatkarības gados bija arī armijas štāba štatu sarakstā kā mācītājs.
Otrā pasaules kara laikā izceļoja uz Vāciju, kur 1942. gadā mira Gotā, Tīringenes zemē.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lāčplēša kara ordeņa III šķira,
- Triju Zvaigžņu ordeņa IV (1929) un III (1936) šķira,
- Aizsargu Nopelnu krusts,
- Polijas ordenis "Polonia Restituta",
Krievijas Jura krusts un Zelta amata krusts.
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sarakstījis atmiņas par pulkvedi F. Briedi. Izdots atmiņu krājums "Dievam. Tēvzemei. Brīvībai." (1939, 19842)
Avoti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- LKV — 699., 700.
- Latvijas enciklopēdija, 1.sējums. — R: Valērija Belakoņa izdevniecība, 2002. — 261., 262.lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Lāčplēša Kara ordeņa stāsti. Pēteris Apkalns – vienīgais apbalvotais mācītājs». lsm.lv. 2019. gada 7. novembrī. Skatīts: 2019. gada 7. novembrī.
|