Frīdrihs Briedis

Frīdrihs Briedis;
Personīgā informācija
Dzimis	1888. gada 23. jūnijā ; Kļenoviki, Lovžas pagasts, Polockas apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija; (tagad Šumiļinas rajons, Vitebskas apgabals, Baltkrievija)
Miris	1918. gada 28. augustā (30 gadi); Maskava, KSFPR (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	pulkvedis
Dienesta laiks	1906—1918
Valsts	Krievijas Impērija
Struktūra	sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš
Apbalvojumi	4. šķiras Vladimira ordenis; Lāčplēša Kara ordenis (3., 2., 1. šķiras); Svētā Jura krusts; Jura zelta zobens; Svētās Annas ordenis (2. 3. un 4. šķiras); 2. un 3. sķiras Staņislava ordenis

Frīdrihs Briedis (dzimis 1888. gada 23. jūnijā Lavšas pagastā, miris 1918. gada 28. augustā Maskavā) bija latviešu strēlnieku pulkvedis. Plaši pazīstams ar personīgu izlūkgājienu vadīšanu, kā arī krasi noraidošo attieksmi pret lielas daļas strēlnieku piesliešanos boļševiku idejām.

Biogrāfija

Dzimis 1888. gada 23. jūnijā latviešu zemnieku Andreja un Jūlijas Briežu ģimenē Vitebskas guberņas Polockas apriņķa Lavšas pagasta Kļenovikos^[1], tagadējā Lavžas ciema padomē (baltkrievu: Лаўжанскі сельсавет, Vitebskas apgabala Šumiļinas rajonā, Baltkrievijā). Viņa vecāki neilgi pirms viņa piedzimšanas 1882. gadā bija izceļojuši no Vidzemes guberņas - Viļķenes pagasta Šķirstiņu Vecdzelvēm. Mācījās Lavšas pagastskolā un evaņģēliski luteriskajā draudzes skolā Vitebskā, tad turpināja mācības Daugavpils sešgadīgajā pilsētas skolā, kur apguva latviešu valodu.^[2] Nelaimīgas mīlestības dēļ Briedis nopietni apsvēris domu iestāties pareizticīgo klosterī, īsu brīdi mācījās mērnieku skolā. 1905. gada revolūcijas atplūdu laikā 1906. gadā atgriezās Daugavpilī un nolēma stāties Pēterburgas Vladimira karaskolā. Izcilo taktisko spēju dēļ jau vecākajā kursā tika iecelts par virsseržantu. Karaskolu beidzot, 1909. gadā ieguva podporučika pakāpi. Pēc karaskolas beigšanas dienēja 99. Ivangorodas kājnieku pulkā Daugavpilī (1909-1912). 1910. gadā saņēmis 3 godalgas šaušanā. 1912. gadā ieguva poručika dienesta pakāpi un tika iecelts par rotas komandieri. 1914. gadā viņš ieguva tiesības piedalīties konkursa pārbaudījumos Pēterburgas Kara akadēmijā, tomēr šos plānus izjauca Pirmā pasaules kara sākšanās.

Sākotnēji darbojās armijas daļās ārpus Latvijas teritorijas. Pirmā pasaules kara sākumā piedalījās kaujās Austrumprūsijā, veikdams pārdrošus izlūkgājienus. Pēc viena no tiem viņš saņēma Jura Zelta zobenu, uz kura bija rakstīts “Par drošsirdību”, vēlāk saņēma arī Vladimira ordeni. Līdz ar Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanos kļuva par rotas komandieri 1. Daugavgrīvas strēlnieku bataljonā, kuru komandēja Rūdolfs Bangerskis. Viņa karavīri cīnījās pie Misas upes, Ķekavas, Plakanu un Veisu mājām. Ķekavas kaujā 1916. gada martā Briedis ar savu rotu cīnījās netālu no Bauskas šosejas pie Ručku mājām. Strēlnieki te cieta lielus zaudējumus, Briedi ievainoja žoklī. 1916. gada beigās un 1917. gada sākumā Ziemassvētku kauju laikā pulkveža Brieža 1. bataljons cīnījās Tīreļpurvā. Smagajās kaujās Briedi ievainoja otrreiz, šoreiz elkonī.

1917. gada Februāra revolūciju, tai sekojošo armijas sabrukumu un latviešu strēlnieku piesliešanos boļševikiem Frīdrihs Briedis sagaidīja hospitālī. Pēc ārstēšanās uzreiz tika arestēts, taču izbēga no ieslodzījuma un devās uz Krieviju^[3]. Tur kļuva Latviešu Nacionāldemokrātu partijas biedrs un iesaistījās esera B. Savinkova izveidotajā "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā", kurā apakšpulkvedim Briedim tika uzticēta izlūkošana, pretizlūkošana un antiboļševistiska propaganda latviešu strēlnieku vidū. Vadīja sacelšanos pret boļševikiem pie Volgas Ribinskas apvidū.

Arestēts 1918. gada 23. jūlijā. 1918. gadā Maskavā naktī no 27. uz 28. augustu nošauts kā "balto" kontrrevolucionārās kustības organizators. Pēc nāves par varonību Ziemassvētku kaujās apbalvots ar visu šķiru Lāčplēša kara ordeni.

1926. gadā Latvijā atgriezās viņa dēls Juris, kuram piešķirta jaunsaimniecība Raiskuma muižā pie Cēsīm.

Piemiņa

Pulkveža Brieža vārdā nodēvētas ielas Rīgā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Siguldā un Strenčos.

Pulkveža Brieža fonds

1924. gadā Latvijā leģendārā strēlnieku virsnieka piemiņas saglabāšanai un viņa dēla Jura atbalstam tika izveidots "Pulkveža Brieža fonds". 1930. gadu otrajā pusē fonda valde nolēma iemūžināt Frīdriha Brieža piemiņu, uzceļot pieminekli. Izsludināja konkursu un žūrijas komisija par labāko atzina tēlnieka Kārļa Jansona metu. Meta fotogrāfijas tika publicētas daudzos tā laika preses izdevumos, attēlojot Briedi ar paceltu zobenu rokā uz ierakuma malas, kur divi strēlnieki tam seko uzbrukumā. Taču LR kara ministrs ģenerālis Balodis aizliedza iespēju pieminekli uzstādīt: "Mums ir daudz citu lielāku varoņu nekā Briedis..." Kad fonda vadītājs Pēteris Dardzāns mēģināja dabūt atļauju pieminekļa celšanai citur, viņam piezvanīja LR Iekšlietu ministrijas vicedirektors un uzkliedza: "Ja tu neliksi to Brieža pieminekli mierā, tad rēķinies ar to sliktāko! Kamēr nebūs uzcelti pieminekļi ģenerālim Balodim un pulkvedim Kalpakam, tikmēr Briedim pieminekļa nebūs!"^[4]^[5] 1936. gadā Krapes luterāņu baznīcā tika uzstādīta piemiņas plāksne Oskaram Kalpakam un Frīdriham Briedim. 1998. gada 28. augustā Rīgas 13. vidusskolas priekšā gan uzstādīja pieminekli, taču nu jau pēc cita meta.

Pulkveža Fr. Brieža muzejs

Rīgas 13. vidusskolā darbojas skolas novadpētniecības pulciņš "Pulkveža Fr. Brieža muzejs",^[6] vienā no skolas kabinetiem izveidota Frīdriham Briedim veltīta ekspozīcija. 2001. gada 1. septembrī Pulkveža Fr. Brieža muzeju apciemoja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Frīdrihs Briedis popkultūrā

1999. gadā izdotajā latviešu folkmetāla grupas Skyforger albumā Latviešu strēlnieki ir ietverta dziesma Pulkvedis Briedis.

Atsauces un piezīmes

↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas 2. sējuma 3 011-3 013 slejas
↑ Briedis Fridrihs - Vēsture
↑ Jānis Šiliņš. «VIDEO: Kas un kāpēc jāzina par pulkveža Brieža nogalināšanu», 28. augusts, 2018.
↑ Červinskis E. Leģendārākais strēlnieks. // Klubs. Nr2. (182.), 2010., 30.-32. lpp.
↑ Autoritārā režīma laikā šādās situācijās varas pārstāvja lēmumam bija lielāks spēks, nekā likumam, tā kā fonda valdei nācās projektu pamest, lai netiktu saukti pie krimināl- vai administratīvās atbildības, jeb represēti bez tiesas sprieduma.
↑ «Rīgas 13. vidusskolas tīmekļvietne». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. martā. Skatīts: 2014. gada 16. februārī.

Ārējās saites

Modris Zihmanis. Varoņa traģēdija
Briedis Fridrihs - Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca
Piemineklis Fridriham Briedim^{[novecojusi saite]}
Pulkveža Fr. Brieža muzejs Arhivēts 2014. gada 30. martā, Wayback Machine vietnē.
Наша Газета. Полковник вместо монаха Arhivēts 2014. gada 24. septembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Latviešu konversācijas vārdnīcas 2. sējuma 3 011-3 013 slejas

[2] Briedis Fridrihs - Vēsture

[3] Jānis Šiliņš. «VIDEO: Kas un kāpēc jāzina par pulkveža Brieža nogalināšanu», 28. augusts, 2018.

[4] Červinskis E. Leģendārākais strēlnieks. // Klubs. Nr2. (182.), 2010., 30.-32. lpp.

[5] Autoritārā režīma laikā šādās situācijās varas pārstāvja lēmumam bija lielāks spēks, nekā likumam, tā kā fonda valdei nācās projektu pamest, lai netiktu saukti pie krimināl- vai administratīvās atbildības, jeb represēti bez tiesas sprieduma.

[6] «Rīgas 13. vidusskolas tīmekļvietne». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. martā. Skatīts: 2014. gada 16. februārī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]