Frīdrihs Briedis

Frīdrihs Briedis Frīdrihs Briedis kā 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1. rotas komandieris (1916) Personīgā informācija Dzimis 1888. gada 23. jūnijā Kļenoviki, Lovžas pagasts, Polockas apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Šumiļinas rajons, Vitebskas apgabals, Baltkrievija) Miris 1918. gada 28. augustā (30 gadi) Maskava, KSFPR (tagad Krievija) Tautība latvietis Vecāki Andrejs (1848—1917) un Jūlija Briedis (pr. 1870) Brāļi Kārlis, Jānis, Voldemārs un Augusts Briedis Māsas Jūle Briede Dzīvesbiedre Ksenija Libermane (1894—1923, pr. 1912) Bērni Vera Briede (1913—1914) Juris Briedis (1916—?)

Militārais dienests Dienesta pakāpe pulkvedis Dienesta laiks 1906 — 1917 1918 Valsts Krievijas Impērija Baltā kustība Struktūra sauszemes bruņotie spēki Komandēja 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Apbalvojumi Lāčplēša kara ordenis (1., 2., 3. šķira) Sv. Jura Ordenis (4. šķira) Jura ierocis Sv. Staņislava ordenis (2., 3. šķira ar šķēpiem) Sv. Annas ordenis (2., 3. šķira ar šķēpiem, 4. šķira) Sv. Vladimira ordenis (4. šķira, ar šķēpiem) Izglītība Vladimira karaskola Cits darbs politiķis, LNDP biedrs

Frīdrihs Briedis apbalvo 1. DSB strēlniekus (1916).

Frīdrihs Briedis (dzimis kā Fricis Briedis (Brēde) 1888. gada 23. jūnijā Lavšas pagastā, miris 1918. gada 28. augustā Maskavā) bija latviešu strēlnieku pulkvedis un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandieris. Plaši pazīstams ar personīgu izlūkgājienu vadīšanu, kā arī krasi noraidošo attieksmi pret lielas daļas strēlnieku piesliešanos boļševiku idejām.

Dzīvesgājums

Jaunība un pirmās dienesta gaitas

Dzimis 1888. gada 23. jūnijā latviešu zemnieku Andreja un Jūlijas Briežu (Brēžu) ģimenē Vitebskas guberņas Polockas apriņķa Lavšas pagasta Kļenovikos, tagadējā Lavžas ciema padomē (baltkrievu: Лаўжанскі сельсавет, Vitebskas apgabala Šumiļinas rajonā, Baltkrievijā). Viņa vecāki neilgi pirms viņa piedzimšanas 1882. gadā bija izceļojuši no Vidzemes guberņas - Viļķenes pagasta Šķirstiņu "Vecdzelvēm". Briedis mācījās Lavšas pagastskolā un evaņģēliski luteriskajā draudzes skolā Vitebskā, tad turpināja mācības Daugavpils sešgadīgajā pilsētas skolā, kur apguva latviešu valodu. Nelaimīgas mīlestības dēļ Briedis nopietni apsvēra iestāties pareizticīgo klosterī, bet domu atmeta, kad ceļā uz klosteri ieraudzīja divus mūkus alkoholiskā reibumā. Pēc tam īsu brīdi mācījās mērnieku skolā. 1905. gada revolūcijas atplūdu laikā 1906. gadā atgriezās Daugavpilī un pēc vecākā brāļa Augusta ieteikuma nolēma iestāties Pēterburgas Vladimira karaskolā. Izcilo taktisko spēju dēļ jau vecākajā kursā tika iecelts par virsseržantu. Savās atmiņās Arvīds Skurbe, kas toreiz arī mācījās karaskolā, atcerējās tikšanos ar Briedi:

No visa varēja spriest, ka Briedis bija apņēmies kā pirmais beigt kara skolu un šī mērķa sasniegšanai tad arī veltīja visu brīvo laiku. Kad viņu satiku vienatnē izdodam kadetiem rakstāmās lietas, viņš apskatījis manu vārdu uz pieprasījuma, īsi jautāja latviešu valodā: "Latvietis?" Pēc manas apstiprinošās atbildes, viņš tāpat īsi izteicās: "Latviešiem vajaga čakli mācīties, lai labi beigtu kara skolu, jo bez tā mēs nekur tālāk netiksim." Gribēju vēl kaut ko jautāt, bet tanī brīdī ienāca klases inspektors pulkvedis, un mēs sarunu pārtraucām.

Karaskolu beidzot, 1909. gadā ieguva podporučika pakāpi. Pēc karaskolas beigšanas dienēja 99. Ivangorodas kājnieku pulkā Daugavpilī (1909—1912). 1910. gadā saņēma 3 godalgas šaušanā. 1912. gadā ieguva poručika dienesta pakāpi un tika iecelts par rotas komandieri. 1914. gadā viņš ieguva tiesības piedalīties konkursa pārbaudījumos Pēterburgas Ģenerālštāba akadēmijā, tomēr šos plānus izjauca Pirmā pasaules kara sākšanās.

Pirmais pasaules karš

Pēc Pirmā pasaules kara izcelšanās, balstoties uz savu lielo antipātiju pret vāciešiem, Briedis neoficiāli nomainīja savu vārdu uz Frīdrihs. Vēlāk Kārlis Goppers 1925. gadā atcerējās Brieža attieksmi pret vāciešiem, liecinot, ka viņš kara laikā savu:

slēdzienu par ienaidnieku kā tādu formulēja vienā vienīgā vārdiņā: Friči. Šinī vārdiņā var ielikt arī dažādu saturu, bet nevar no viņa izņemt viņa nicinošo toni.

F. Briedis (1. rindā 3. no kreisās) lazaretē pēc sejas ievainojuma Ķekavas kaujā 1916. gada aprīlī.

Kara sākumā Briedis darbojās armijas daļās ārpus Latvijas teritorijas. Viņš piedalījās kaujās pret Vācijas Impēriju Austrumprūsijā, veikdams pārdrošus izlūkgājienus. Pēc viena no tiem viņš saņēma Jura Zelta zobenu, uz kura bija rakstīts “Par drošsirdību”, vēlāk saņēma arī Vladimira ordeni. Līdz ar Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanos uzreiz atgriezās Latvijā un kļuva par rotas komandieri 1. Daugavgrīvas strēlnieku bataljonā, kuru komandēja Rūdolfs Bangerskis. Viņa karavīri cīnījās pie Misas upes, Ķekavas, Plakanu un Veisu mājām. Ķekavas kaujā 1916. gada martā Briedis ar savu rotu cīnījās netālu no Bauskas šosejas pie Ručku mājām. Strēlnieki te cieta lielus zaudējumus, bet Briedi ievainoja žoklī. 1916. gada beigās un 1917. gada sākumā Ziemassvētku kauju laikā pulkveža Brieža 1. bataljons cīnījās Tīreļpurvā. Smagajās kaujās Briedi ievainoja otrreiz, šoreiz elkonī.

Krievijas revolūcija

Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, Briedis tika iecelts par 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandieri. Aktīvi cīnījās ar armijas disciplīnas sabrukumu un latviešu strēlnieku piesliešanos boļševikiem. Iesaistījās politiskajās norisēs, kļuva par Latviešu Nacionāldemokrātu partijas (LNDP) biedru. Jūnijā paaugstināts apakšpulkveža pakāpē, panāca dzelzs rotas izveidošanu no visdisciplinētākajiem karavīriem, kopā ar pulkvedi Kārli Gopperu bija Latvju kareivju nacionālās savienības (LKNS) izveidošanas iniciators. Augustā tika paaugstināts par pulkvedi un ievēlēts Rīgas pilsētas domē no "radikālās darba grupas" saraksta, kurā apvienojās LNDP, Latvijas Radikāldemokrātiskā partija un Latviešu zemnieku savienība, tomēr dome darbu nespēja sākt Rīgas operācijas dēļ.

Krievijas pilsoņu karš

Oktobra apvērsumu Frīdrihs Briedis sagaidīja hospitālī Tērbatā. Pēc ārstēšanās uzreiz tika arestēts, taču izbēga no ieslodzījuma un devās uz Krieviju. Tur kopā ar Gopperu iesaistījās esera B. Savinkova izveidotajā Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienībā, kurā Briedim tika uzticēta izlūkošana, pretizlūkošana un antiboļševistiska propaganda latviešu strēlnieku vidū. Piedalījās Jaroslavļas sacelšanās gatavošanā, 23. jūlijā viņu arestēja un ieslodzīja Lubjankas cietumā Maskavā, tad pārveda uz Butirku cietumu. 1918. gadā naktī no 27. uz 28. augustu nošāva kā kontrrevolucionārās kustības organizatoru. Pēc nāves par varonību Ziemassvētku kaujās Latvijas valdība viņu apbalvoja ar visu šķiru Lāčplēša kara ordeni.

1926. gadā Latvijā atgriezās viņa dēls Juris, kuram piešķīra jaunsaimniecību Raiskuma muižā pie Cēsīm.

Apbalvojumi

• Sv. Jura Ordenis, IV šķira
• Jura ierocis
• Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira (abi ar šķēpiem)
• Sv. Annas ordenis, II, III šķira (abi ar šķēpiem), IV šķira
• Sv. Vladimira ordenis, IV (ar šķēpiem) šķira
• Lāčplēša Kara ordenis, I, II, III šķira, apbalvots pēc nāves par Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku kaujās parādīto varonību

Piemiņa

Pulkveža Brieža vārdā nodēvētas ielas Rīgā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Siguldā un Strenčos.

Pulkveža Brieža fonds

1924. gadā Latvijā leģendārā strēlnieku virsnieka piemiņas saglabāšanai un viņa dēla Jura atbalstam tika izveidots "Pulkveža Brieža fonds". Biedrība saņēma aktīvu atbalstu no Latvijas Dzelzceļnieku biedrības, Latvju Nacionālā kluba, Latvijas Sieviešu palīdzības korpusa un Latvijas Vanagiem. 1930. gadu otrajā pusē fonda valde nolēma iemūžināt Frīdriha Brieža piemiņu, uzceļot pieminekli. Izsludināja konkursu un žūrijas komisija par labāko atzina tēlnieka Kārļa Jansona metu. Meta fotogrāfijas tika publicētas daudzos tā laika preses izdevumos, attēlojot Briedi ar paceltu zobenu rokā uz ierakuma malas, kur divi strēlnieki tam seko uzbrukumā. Taču LR kara ministrs ģenerālis Balodis aizliedza iespēju pieminekli uzstādīt: "Mums ir daudz citu lielāku varoņu nekā Briedis..." Kad fonda vadītājs Pēteris Dardzāns mēģināja dabūt atļauju pieminekļa celšanai citur, viņam piezvanīja LR Iekšlietu ministrijas vicedirektors un uzkliedza:

Ja tu neliksi to Brieža pieminekli mierā, tad rēķinies ar to sliktāko! Kamēr nebūs uzcelti pieminekļi ģenerālim Balodim un pulkvedim Kalpakam, tikmēr Briedim pieminekļa nebūs!

1936. gadā Krapes luterāņu baznīcā tika uzstādīta piemiņas plāksne Oskaram Kalpakam un Frīdriham Briedim.

1998. gada 28. augustā Rīgas 13. vidusskolas priekšā gan uzstādīja pieminekli, taču nu jau pēc cita meta.

Pulkveža Fr. Brieža muzejs

Rīgas 13. vidusskolā darbojas skolas novadpētniecības pulciņš "Pulkveža Fr. Brieža muzejs", vienā no skolas kabinetiem izveidota Frīdriham Briedim veltīta ekspozīcija. 2001. gada 1. septembrī Pulkveža Fr. Brieža muzeju apciemoja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Frīdrihs Briedis popkultūrā

• 1999. gadā izdotajā latviešu folkmetāla grupas Skyforger albumā Latviešu strēlnieki ir ietverta dziesma Pulkvedis Briedis.

Literatūra

• Porietis, J., Goldmanis, J., Goppers, K., Mednis, E., Siliņš, J., Upītis, K., Pulkvedis Fr. Briedis, Rīga, Latva, 1921.
• Holcmanis, R., Pulkvedis Fr. Briedis, viņa dzīve un traģiskā nāve, Liepāja, J./R. Nacionālā Kultūra, 1924.
• Upītis, K., Pulkvedis Fr. Briedis Golgatas gaitā: vēsturiskas piezīmes, 2. izd., Linkolna, Pilskalns, 1963.
• Lebedjev-Vīgners, M., Fridrihs Briedis: mazas atmiņas, Rīga, Sīmanis Lebedjevs, 1929.
• Mednis, E., Pulkvedis Briedis, 3. izd., Rīga, Zvaigzne, 1993.
• Akmenājs, M., Briedis: īss dzīves stāsts ar 12 ilustrācijām, Stokholma, Zelta ābele, 1963.
• Stinkulis, V., Pulkvedis Fridrihs Briedis, Rīga, Strēlnieks, 1992.

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Modris Zihmanis. Varoņa traģēdija
• Briedis Fridrihs - Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca
• Piemineklis Fridriham Briedim^{[novecojusi saite]}
• Pulkveža Fr. Brieža muzejs Arhivēts 2014. gada 30. martā, Wayback Machine vietnē.
• Наша Газета. Полковник вместо монаха Arhivēts 2014. gada 24. septembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)