Pēteris Lejiņš
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Pēteris Lejiņš (dzimis 1909. gada 20. janvārī, miris 2002. gada 31. decembrī) bija latviešu jurists un sabiedrisks darbinieks, Latvijas Universitātes docents un Mērilendas Universitātes profesors, pirmais Amerikas latviešu apvienības (ALA) un arī pirmais Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēdētājs. Apbalvots ar Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1909. gadā Maskavā Pētera Lejiņa un viņa sievas Olgas, dzimušas Makarovas, ģimenē.[1] Viņa tēvs pēc studijām Maskavas Universitātē strādāja zinātnisku darbu. juku laikā pēc Krievijas revolūcijas viņš kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā.[2]
Pēteris Lejiņš mācījās Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā.[3] 1926. gadā viņš iestājās Latvijas Universitātē, 1930. gadā pabeidza Filoloģijas un filozofijas, bet 1933. gadā Tiesību fakultāti,[2] vienu gadu viņš papildinājās Parīzē. Skolas gados un studiju laikā Lejiņš bija arī aktīvs sportists un sporta organizators, 1933. gadā viņš izcīnīja Latvijas čempiona titulu daiļslidošanā.[4]
1934. gadā Lejiņš ieguva Rokfellera stipendiju un līdz 1936. gadam studēja Čikāgas Universitātē un 1937. gadā ieguva doktora grādu socioloģijā.[1]
Pēc atgriešanās Latvijā Pēteris Lejiņš strādāja par Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras docentu. Šo darbu pārtrauca padomju okupācija un Pēteris Lejiņš ar sievu Noru, kura bija ASV pilsone, caur Zviedriju izceļoja uz Amerikas Savienotājām Valstīm. Tur viņš strādāja par socioloģijas profesoru Mērilendas Universitātē, vēlāk bijis šīs universitātes Kriminoloģijas institūta direktors. Blakus saviem pienākumiem universitātē bijis ASV delegācijas loceklis Apvienoto Nāciju noziedzības apkarošanas kongresos: Hāgā — 1950., Ženēvā — 1955., Londonā — 1960., Stokholmā — 1965., Kioto — 1970. un Ženēvā — 1975. gadā.[5]
Aktīvi piedalījās Amerikas latviešu sabiedriskajā dzīvē.[1] Viņš bija viens no Amerikas latviešu apvienības (ALA) un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) dibinātājiem, pirmais šo abu organizāciju priekšsēdētājs.[1]
Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira (1995)[6]
- Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (1990).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Freivalds, Pēteris (2003). "Profesors Pēteris Lejiņš mūžībā". Laiks (Nr. 9 (01.03.2003)): 22. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 Bērziņš, Alfrēds (1959). "Latviešu tautai un zinātnei". Laiks (Nr. 5 (17.01.1959)): 6. lpp.
- ↑ «Studenta kartīte. Lejiņš, Pēteris». LVVA Studentu datubāze. archiv.org.lv. Skatīts: 2019-08-16.
- ↑ "Latvijas meistarsacīkstes daiļslidošanā". Sporta pasaule (Nr. 47 (27.02.1933)): 1. lpp.
- ↑ "Prof. P. Lejiņš". ALA Žurnāls (Nr.3 (01.05.1971)): 3. lpp.
- ↑ «Latvijas Vēstnesis, 176 (459), 14.11.1995.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 14.08.2019.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- P. Lejiņa plašāk zināmo darbu saraksts. (angliski)
- Lejiņš, Pēteris (1976). "Latviešu emigranti tautiskās cīņas kodols". Laiks (Nr.34 (28.04.1976)): 1.—2. lpp.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|