PACE
| PACE Plankton, Aerosol, Cloud, ocean Ecosystem | |
 | |
| KA veids | Zemes tālizpētes pavadonis |
| Operators | NASA |
| Izgatavotāji | Godarda Kosmosa lidojumu centrs (NASA),  ASV |
| Starts | 08.02.2024. 06:33 UTC |
| Starta vieta | Kanaverala SLC-40 ASV |
| Nesējraķete | Falcon 9 Block 5, ASV |
| NSSDC ID | 2024-025A |
| SCN | 58928 |
| Tīmekļa vietne | https://nasa.gov/pace |
| Enerģija | saules baterijas, 1 kW |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | SSO |
| Slīpums | 98,0° |
| Apogejs | 676,5 km |
.jpg){kind=spacer}
PACE (Plankton, Aerosol, Cloud, ocean Ecosystem) ir ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Zemes tālizpētes pavadonis, kas veic globālā okeāna krāsas, bioģeoķīmijas un ekoloģijas, oglekļa cikla, aerosolu un mākoņu novērojumus. Kosmiskais aparāts orbītā tika palaists 2024. gada 8. februārī.
PACE tiek izmantots, lai noteiktu fitoplanktona ziedēšanas apmērus un ilgumu un uzlabotu izpratni par gaisa kvalitāti. Šie un citi PACE datu izmantošanas veidi dos labumu ekonomikai un sabiedrībai, jo īpaši nozarēm, kas atkarīgas no ūdens kvalitātes, zivsaimniecības un pārtikas nodrošinājuma.
Kosmisko aparātu izgatavoja NASA Godarda Kosmosa lidojumu centrs. Projekta realizācija izmaksāja aptuveni 964 miljonus ASV dolāru.[1]
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]PACE tika palaists 2024. gada 8. februārī 06:33 UTC ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-40. Raķetes pirmā pakāpe B1081 agrāk bija lidojusi trīs reizes. Pavadonis tika ievadīts solārsinhronā orbītā.
Zinātniskie instrumenti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]PACE ir uzstādīti trīs zinātniskie instrumenti:
- Ocean Color Instrument (OCI), primārais sensors; ļoti moderns optiskais spektrometrs, ko izmantos, lai mērītu gaismas īpašības elektromagnētiskā spektra daļās; tas ļauj veikt nepārtrauktus gaismas mērījumus ar smalkāku viļņu garuma izšķirtspēju nekā iepriekšējie NASA pavadoņu sensori; tas spēj izmērīt okeāna krāsu ultravioletā (350 — 400 nm), redzamajā (400 — 700 nm) un tuvajā infrasarkanajā (700 — 885 nm), kā arī vairākos īsviļņu infrasarkanajos diapazonos;
- Spectro-Polarimeter for Planetary Exploration (SPEXone), vairāku leņķu polarimetrs, kas nodrošina nepārtrauktu viļņu garumu pārklājumu 385— 770 nm diapazonā. Tas mēra saules gaismas intensitāti, lineārās polarizācijas pakāpi (DoLP) un lineārās polarizācijas leņķi (AoLP), kas atstarojas no Zemes atmosfēras, zemes virsmas un okeāna; SPEXone novēro zemes pikseli piecos skata leņķos (0°, ±20° un ±58° uz zemes), kur ±20° skata leņķi tiks izmantoti savstarpējai kalibrēšanai ar OCI; SPEXone ļaus veikt aerosolu optisko un mikrofizikālo īpašību mērījumus ar vēl nebijušu detalizācijas pakāpi un precizitāti;
- Hyper-Angular Rainbow Polarimeter #2 (HARP2), platleņķa attēlu polarimetrs, kas paredzēts aerosola daļiņu un mākoņu, kā arī zemes un ūdens virsmas īpašību mērīšanai; HARP2 apvieno datus no vairākiem skata leņķiem (līdz 60), četrām spektrālajām joslām redzamajā un tuvajā infrasarkanajā diapazonā un trim lineārās polarizācijas leņķiem, lai mērītu atmosfēras daļiņu mikrofizikālās īpašības, tostarp to izmēru sadalījumu, daudzumu, refrakcijas rādītājus un daļiņu formu. HARP2 izstrādāja un izgatavoja Baltimoras apgabala Merilendas Universitātes Zemes un kosmosa institūts (UMBC). HARP2 ir pēctecis 2020. gada 19. februārī no SKS palaistajam NASA nanopavadonim HARP.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ NASA launches a billion-dollar Earth science mission Trump tried to cancel Stephen Clark, arstechnica.com, 2024-02-08
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]