Boeing Crew Flight Test

Boeing Crew Flight Test
Starliner nesējraķetes augšdaļā
KA veids	kosmosa kuģis
Bāzes platforma	CST-100 Starliner
Sērijas Nr.	SC-3
Apkalpe	Berijs Vilmors Sanita Viljamsa
Starta datums	05.06.2024. 14:52:15 UTC
Starta vieta	Kanaverala SLC-41
Nesējraķete	Atlas V N22
Lidojuma ilgums	13 dienas (plānots)
NSSDC ID	2024-109A
SCN	59968
Masa	~ 13 000 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Zeme
Apkalpes attēls
No kreisās: Viljamsa, Vilmors
Programma CST-100 Starliner
Iepriekšējais Nākamais Boeing Orbital Flight Test 2 Boeing Starliner-1

Boeing Crew Flight Test jeb Boe-CFT ir ASV uzņēmuma Boeing kosmosa kuģa CST-100 Starliner pirmais pilotējamais lidojums, trešais orbitālais izmēģinājumu lidojums. Tas orbītā tika palaists 2024. gada 5. jūnijā. Starliner saslēdzās ar Starptautisko kosmosa staciju (SKS) 6 jūnijā.

Šajā lidojumā tika sūtīts CST-100 Starliner nolaižamā aparāta eksemplārs Calypso (SC-3), kas kosmosā jau bija devies vienu reizi.

Apkalpe

Boeing Crew Flight Test apkalpe augšupceļā un lejupceļā:

Kosmonauts	Virz.	Pozīcija	Lidojums pēc skaita	Valsts, organizācija
Berijs Vilmors	↑↓	Kosmosa kuģa komandieris	3.	ASV, NASA
Sanita Viljamsa	↑↓	Pilots	3.	ASV, NASA

Dublieru apkalpe:

• Maikls Finks, kosmosa kuģa komandieris, NASA, ASV

Lidojuma gaita

Boeing Crew Flight Test tika palaists 2024. gada 5. jūnijā 14:52:15 UTC ar nesējraķeti Atlas V N22 (lidojums AV-085) no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-41.

Boeing Crew Flight Test apkalpe kopā ar SKS 71. ekspedīcijas apkalpi

5. jūnija beigās, īsi pirms apkalpes gulētiešanas laika, lidojuma kontrolieri uz zemes konstatēja vēl divas papildu hēlija noplūdes dažādās Starliner dzinējsistēmas daļās papildus vienai, kas bija zināma jau pirms lidojuma. Lai novērstu šīs noplūdes, lidojuma vadītāji uz laiku slēdza abus ar jaunajām noplūdēm saistītos hēlija kolektorus, tādējādi bija atvienoti 6 no kosmosa kuģa 28 reaktīvās vadības sistēmas dzinējiem. Noplūdes tika raksturotas kā nelielas, un kosmosa kuģim joprojām bija pietiekami daudz liekā hēlija, lai pabeigtu savu misiju, tāpēc vadītāji deva atļauju turpināt tuvošanās operācijas. Tuvošanās un saslēgšanās laikā hēlija kolektori atkal tika atvērti, un pēc tam, kad kosmosa kuģis pietauvojās, tos aizvēra, kā tas ir standarta procedūrā. Ceturtā noplūde, kas bija mazāka nekā pārējās trīs, tika konstatēta pēc saslēgšanās. Hēlija noplūdes cēlonis vēl nav zināms, taču NASA un Boeing pārstāvji atzina, ka, šķiet, tā ir sistēmiska dzinējsistēmas problēma, pretēji tam, ko viņi pirms misijas paredzēja, ka pirmā hēlija noplūde bija izolēta problēma, ko izraisīja viens bojāts blīvējums.

Starliner tuvojoties SKS, parādījās vēl viena problēma, kad lidojuma laikā deaktivizējās pieci reaktīvās vadības sistēmas dzinēji. Lidojuma vadības komandām izdevās atjaunot četru dzinēju darbību, veicot virkni to atiestatīšanas un iedarbināšanas testu, kuru laikā apkalpe manuāli noturēja kosmosa kuģi 200 metru attālumā no stacijas. Pēc tam, kad pārliecinājās, ka dzinēji darbojas normāli, Starliner atļāva piestāt pie stacijas. Problēma ar dzinējiem bija līdzīga tai, kas notika OFT 2 lidojuma laikā 2022. gadā. Misijas vadītāji uzskatīja, ka dzinēju atteice varētu būt saistīta ar to, ka ievades dati bija ārpus kādām iepriekš noteiktām robežām, nevis ar programmatūras vai aparatūras problēmu, lai gan precīzs iemesls nebija zināms.

6. jūnijā 17:34 UTC, 27 stundas pēc palaišanas, kosmosa kuģis automātiskā režīmā saslēdzās ar SKS pie Harmony moduļa priekšējai pieslēgvietai pievienotā adaptera PMA-2 saslēgšanās mezgla IDA-2.

Sākotnējais plāns paredzēja, ka Starliner atvienosies no SKS un atgriezīsies uz Zemes 14. jūnijā. Pēc tam tas tika pārcelts uz 18. jūniju, lai SKS apkalpe varētu veikt iziešanu kosmosā un inženieri pabeigtu sistēmas pārbaudi. Atgriešanās tika pārcelta otrreiz, jo NASA un Boeing paziņoja, ka nepieciešams vairāk laika, lai analizētu lidojuma testu datus un izstrādātu vairākus noiešanas no orbītas plānus. Nolaišanās paredzēta ne agrāk kā 22. jūnijā.

21. jūnijā NASA paziņoja, ka kuģis atgriezīsies ne agrāk kā jūlija sākumā, lai varētu veikt plašākas Starliner pārbaudes un izvairītos no konflikta ar divām plānotajām iziešanām kosmosā 24. jūnijā un 2. jūlijā. Tā kā nolaišanās iespējas stacijas orbītas dēļ ir reizi četrās dienās, agrākais nolaišanās laiks pēc izkāpšanas kosmosā ir aptuveni 4. jūlijs. Starliner var palikt pievienots pie SKS līdz 45 dienām.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Boeing Crew Flight Test.
• CST-100 Starliner Boeing
• NASA’s Boeing Crew Flight Test NASA
• Starliner (CST-100) Gunter Krebs