Padomju okupācijas zona Vācijā

	Sowjetische Besatzungszone ; Padomju okupācijas zona Vācijā
	PSRS militāra okupācija; Daļa no Sabiedroto okupētās Vācijas
	Karogs
	Location of Padomju okupācijas zona VācijāPadomju okupācijas zona sarkanā krāsā
Pārvaldes centrs	Austrumberlīne
Valoda(s)	vācu, krievu
Valdība	Militāra okupācija
	Militārais gubernators
- 1945–1946	Georgijs Žukovs
- 1946–1949	Vasilijs Sokolovskis
- 1949	Vasilijs Čuikovs
Vēsturiskais laikmets	Aukstais karš
- Vācijas kapitulācija	1945. gada 8. maijā
- Izveidota Austrumvācija	1949. gada 7. oktobrī
Nauda	Reihsmarka (1945–1948); VDR marka (kopš 1948)

	Sowjetische Besatzungszone ; Padomju okupācijas zona Vācijā
	PSRS militāra okupācija; Daļa no Sabiedroto okupētās Vācijas
	Karogs
	Location of Padomju okupācijas zona VācijāPadomju okupācijas zona sarkanā krāsā
Pārvaldes centrs	Austrumberlīne
Valoda(s)	vācu, krievu
Valdība	Militāra okupācija
	Militārais gubernators
- 1945–1946	Georgijs Žukovs
- 1946–1949	Vasilijs Sokolovskis
- 1949	Vasilijs Čuikovs
Vēsturiskais laikmets	Aukstais karš
- Vācijas kapitulācija	1945. gada 8. maijā
- Izveidota Austrumvācija	1949. gada 7. oktobrī
Nauda	Reihsmarka (1945–1948); VDR marka (kopš 1948)

Padomju okupācijas zona Vācijā (vācu: Sowjetische Besatzungszone (SBZ) vai Ostzone — 'Austrumzona', krievu: Советская оккупационная зона Германии — 'Vācijas padomju okupācijas zona') bija Vācijas teritorija, ko okupēja PSRS Bruņotie spēki un kas tika izveidota Potsdamas konferences rezultātā. Padomju okupācijas zonā 1949. gada 7. oktobrī tika nodibināta Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), ko parasti dēvē par Austrumvāciju.

Padomju zona bija viena no četrām sabiedroto okupācijas zonām Vācijā, kas tika izveidota Otrā pasaules kara beigās, sabiedrotajiem uzvarot nacistisko Vāciju. Saskaņā ar vienošanos Potsdamas konferencē, padomju militārajai pārvaldei Vācijā tika uzticēta atbildība par Vācijas vidusdaļu. Vācijas austrumu apgabalus aiz Oderas—Neises līnijas (Silēzija un Austrumprūsija), kas pēc platības bija vienāda ar padomju okupācijas zonu, anektēja Polija un tās iedzīvotāji tika izraidīti, gaidot pēdējo miera konferenci ar Vāciju.^[1]

Ar 1947. gada 25. februāra dekrētu padomju okupācijas zonā Prūsijas valsts tika oficiāli likvidēta.^[2] Ar 1947. gada 21. jūlija dekrētu Brandenburgas un Saksijas-Anhaltes provinces ieguva federālo zemju statusu.^[3]

"Padomju zona" un atvasinājumi (kā arī "tā sauktā VDR") palika oficiāli un izplatīti Austrumvācijas nosaukumi Rietumvācijā, kas atteicās atzīt VDR pastāvēšanu līdz 1972. gadam, kad Villija Branta valdība saskaņā ar savu Austrumpolitikas (Ostpolitik) iniciatīvu oficiāli atzina Austrumvāciju.

Atsauces

↑ Phillip A. Bühler. The Oder-Neisse Line: A Reappraisal Under International Law. East European Monographs, 1990. ISBN 978-0-88033-174-6.
↑ https://web.archive.org/web/20170220014148/http://chroniknet.de/extra/was-war-am/?ereignisdatum=25.2.1947
↑ https://web.archive.org/web/20170220014151/http://chroniknet.de/extra/was-war-am/?ereignisdatum=21.7.1947

[1] Phillip A. Bühler. The Oder-Neisse Line: A Reappraisal Under International Law. East European Monographs, 1990. ISBN 978-0-88033-174-6.

[2] ttps://web.archive.org/web/20170220014148/http://chroniknet.de/extra/was-war-am/?ereignisdatum=25.2.1947

[3] ttps://web.archive.org/web/20170220014151/http://chroniknet.de/extra/was-war-am/?ereignisdatum=21.7.1947

[1]

[2]

[3]